Līgatnes dabas taku mežacūku saimei šis pavasaris atnācis ar strīpainiem, ņipriem un rukšķošiem jaunumiem – šomēnes pasaulē nākuši pieci nebēdnīgi mežacūku sivēniņi, informē Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Maija Rēna.
Par laimīgajiem vecākiem, gluži kā pērn, kļuvis mežacūku pāris Magone un Ansis. Abi ir uzticīgi viens otram jau vairākus gadus un savu pieķeršanos katru pavasari demonstrē ar veselīgiem un ņipriem pēcnācējiem. Arī šogad pāra mīlestība ir vainagojusies piecos mazos rukšķētājos. Pusotru nedēļu vecie piecīši aug dūšīgi, ir aktīvi un ziņkārīgi iepazīst jauno dzīves telpu, sekojot mammai ik uz soļa, informē Rēne. Līgatnes dabas taku apmeklētājiem sivēni nereti jau redzami, rotaļājamies un draiski dzenājot cits citu pa mežacūku iežogojumu.
Mežacūkām mazuļi dzimst aprīlī, maijā, taču priecīgais notikums mežacūku dzīvēs var būt gaidāms arī nedaudz agrāk vai vēlāk. Kopš dzimšanas brīža sivēni ir labi attīstīti un klāti ar svītrotu apmatojumu. Pāris dienas pēc nākšanas pasaulē mazie jau ir gatavi doties līdzi mātei barības meklējumos, kā arī paši apgūst dažādus pieaugušas mežacūkas ikdienas dzīves paražas.
Pati Magone ir dzimusi savvaļā, tomēr kājas savainojuma dēļ dažu mēnešu vecumā nonāca cilvēka gādībā. Tā kā jau no bērnības cilvēku Magone uzskata par labu draugu, arī mazuļus neslēpj no Līgatnes dabas taku darbiniekiem un apmeklētājiem.
Savukārt lepnais tētis Ansis, kurš Līgatnes mežos dzīvo jau 11 gadus, ir vienīgais vīriešu kārtas pārstāvis cūku voljerā. Viņš lepojas ne tikai ar vareno augumu, bet arī ar savām harēma dāmām. Ansis tēva godā ticis jau ceturto gadu pēc kārtas. Bez abiem sivēnu vecākiem, mežacūku iežogojumā mīt arī Anša vienaudze, vecmeita Grieta. Kopā ar mazajiem sivēniem, Līgatnes dabas takās šobrīd apskatāmas astoņas mežacūkas.
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā, mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību.