Kamēr zivjērglis gaida mīļoto, jūras ērgļi audzina mazuļus: Latvijas Dabas fonda tiešraižu apskats  (1)

Aprīļa sākumā atgriezās tiešraižu skatītājiem jau no pagājušā gada pazīstamais melno stārķu tēviņš Kaupo. Pēc atgriešanās putns sāka atjaunot un ar sūnām izklāt iepriekšējās sezonas beigās sabrukušo ligzdu, kā arī saukt draudzeni. Aprīļa pēdējās dienās cerības sagaidīt partneri beidzot piepildījās, taču jāsaka, ka pēdējā brīdī.

Tagad notiek abu mīlnieku pārošanās. Vien atliek cerēt, ka tā būs veiksmīga un drīz vien melnā stārķu tēviņa rūpīgi veidotajā ligzdā būs vieta arī putnēniem. Taču droši par to varēsim zināt tikai pēc aptuveni nedēļas vai desmit dienām, kad veiksmes gadījumā ligzdā būs ola.

Latvijas dabas fonda eksperti piebilst, ka, ja ligzdošana tiek uzsākta ļoti vēlu, jaunajiem putniem var pietrūkt laika sagatavoties migrācijai. Tāpat pārāk vēla ligzdošana samazina to iespējas sasniegt ziemošanas vietu.

Melno stārķu skaits Latvijā pēdējos gados samazinās, tāpēc katra pāra ģimenes dzīves veiksme un mazuļi ir nozīmīgi sugas aizsardzībai kopumā.

Zivjērgļu tēviņš Teo, kurš ligzdā mājo jau trešo gadu, šajā nedēļas nogalē pārsteidza, atnesot uz ligzdu sarkanu lupatu. Tā ir pirmā reize, kad tiešraides ligzdās parādās kāda cilvēkam piederoša lieta, jo zivjērgļiem nav raksturīgi nest uz ligzdu šādus objektus. Citiem putniem, piemēram, klijām, ligzdās bieži var redzēt plēves, lupatas un citus cilvēka radītus atkritumus, taču ne ērgļiem.

Taču lupata nav vienīgā, kas apciemojusi Teo ligzdu, tur pabijušas arī vairākas zivjērgļa potenciālās draudzenes, no kurām pēdējā esot bijusi pavisam jauniņa – šķīlusies 2017. gadā, liecina viņas gredzena nolasījums. Šajā vecumā putni vēl nav gatavi jaunai kopdzīvei un bērnu radīšanai, līdz ar to Teo vēl aizvien ir savas īstās un vienīgās meklējumos. Taču viņam vairs nav atlicis daudz laika, jo līdzīgi kā melnajam stārķim, arī zivjērglim šis ir pēdējais brīdis, lai nodibinātu ciešas attiecības ar partneri un radītu nākamo paaudzi.

Jūras ērgļu mazuļi, kuri Raimja un Mildas ligzdā izšķīlās 17. un 18. aprīlī, kļūst arvien lielāki un aktīvāki, vecāki tos rūpīgi baro un ar savu ēnu piesedz no saules stariem. Tagad arī ir skaidrs, ka trešā ola diemžēl neizšķilsies. Jau iepriekš ziņojām, ka ornitologi izteica bažas par to, vai visi putnēni izšķilsies, jo starp otrās un trešās olas dēšanas laiku abi jūras ērgļi uz apmēram divām stundām bija pametuši ligzdu. Ķuze skaidroja, ka šajā laikā pamesta ola ir pakļauta riskam, ka tā izsals un putnēns neizšķilsies, taču pēc pirmā putnēna izšķilšanās šaubas ir zudušas.

Abās mazo ērgļu ligzdās – gan eglē, gan bērzā – ir izveidojušies pāri, tie rosās, pušķo ligzdas un apčubina viens otru. Barības aina šeit ir pavisam citādāka nekā jūras ērgļu un zivjērgļu ligzdās – te var redzēt žurkas, strupastes, arī ķirzakas. Cerams, ka pavisam drīz kādā no šīm ligzdās parādīsies ola. Tad arī ligzdā būs vairāk darbības, ko vērot, jo šobrīd mazie ērgļi tajā uzturas diezgan reti.

Jau iepriekš ziņojām, ka ir uzsākta tiešraide no nēģu nārsta vietas Raķupē. Rūpīgākie vērotāji zemūdens pasaulē jau pamanījuši strauta foreli, asarus, raudas, kā arī upes nēģus un citas zemūdens radības. Jāņem vērā, ka zem ūdens baudāmu redzamību ne vienmēr iespējams nodrošināt, piemēram, pēc lietus ūdens būs duļķaināks un redzamība sliktāka.

Vistu vanaga un ūpja ligzdas šogad ir palikušas tukšas, taču arī tajās ir vērts ieskatīties, jo arī šīs šogad neapdzīvotās ligzdas nereti apciemo apkaimes putni. Ūpju gadījumā pie neveiksmes bija vainojams tas, ka tēviņš Bubo tā arī nesagaidīja partneri. Savukārt par vistu vanaga ligzdu Latvijas dabas fondam ir mazāka skaidrības, jo šī ligzda tiek vērota pirmo gadu.