Iespējams izlolot Latvijā. Valrieksti, kas augs arī pie mums

"Ja iedomājamies par riekstu audzēšanu savā dārzā, tad pirmais, kas nāk prātā noteikti ir lazdas. Ne velti, jo tās pašas aug mūsu mežos," piebilst Komina-Parfenoviča, "bet ir iespēja arī audzēt valriekstu, pie tam ne jau vienu sugu vien!"

Valrieksts (latīniski – Juglans) ir vasarzaļš koks, ļoti dekoratīvs un skaists ar lielām, neparastām lapām un lietussargveida vainagu. Tas ir samērā ātraudzīgs, bet labāk tam patiks auglīga, labi drenētu augsne un noteikti saulaina vieta. Tas arī labi aug pilsētvidē.

"Cilvēki reizēm brīnās – vai tāds pie mums tiešām aug, bet labi piemēri ir un nav pat tālu jāmeklē," uzsver Komina-Parfenoviča. Viņa stāsta ka Zaļenieku kokaudzētavas paraugdārzā aptuveni 15 gadus aug uz ražo pelēkais valrieksts (Juglans cinerea). "Vēl pagājušā gada rudenī visi dārzu centrā mielojāmies ar tā gardajiem riekstiem, šoruden paši varēsiet braukt uz Zaļeniekiem tos nogaršot," mudina filiāles vadītāja.

Pelēkais valrieksts (Juglans cinerea) var izaugt līdz 20 metriem, tā vainags ir plaši izplests, skrajš, bet platumā var sasniegt 6 metrus. Pelēkā valrieksta lapas ir 30 līdz 60 centimetri garas, zaļas, bet rudenī tās paliek dzeltenas. Rieksts ir 5 līdz 7 centimetrus garš, ap 3 centimetriem plats. Kopā tam ir 3 līdz 5 valrieksti. Tie parasti ienākas un nokrīt oktobrī. Pelēkais valrieksts augs visās Latvijas zonās – rietumu, vidus un austrumu zonā. Kā piebilst Komina-Parfenoviča, Latvijā pelēko valriekstu kultivē no 19. gadsimta beigām.

Karaliskais, grieķu valrieksts (Juglans regia) augstumā var sasniegt 20 līdz 30 metrus. Tam ir resns stumbrs un resni, spēcīgi sānzari. Vainags plats, izplests, platumā sasniedzot 3 līdz 4 metrus. Lapas zaļas, 20 līdz 40 centimetrus garas. Grieķu valrieksta rieksts ir lodveida vai nedaudz iegarens, kails. Pēc nogatavošanās sēkla jau kokā izkrīt no apvalka, tam atveroties vai tam atsitoties pret zemi, ražot sāk salīdzinoši vēlu – 8. līdz 15. gadā. Šis valrieksts augs Latvijas rietumu un vidus zonā, tāpēc ražojošus kokus var vairāk pamanīt Kurzemē un Zemgalē.

Mandžūrijas valrieksts (Juglans mandshurica) var izaugt līdz 20 metriem. Tā vainags ir skrajš, lietussargveida. Savukārt jaunu zaru un dzinumu miza ir gaiši pelēka, gluda. Lapas zaļas, 60 līdz 90 centimetru garas, rudenī krāsojas dzeltenīgos toņos. Mandžūrijas valrieksta rieksts ir iegarens vai olveida, galā nosmailots, 4 līdz 6,5 centimetrus garš. Kā norāda Komina-Parfenoviča, šis valrieksts augs Latvijas rietumu un vidus zonā. Jāņem vērā, ka jaunie dzinumi var ciest pavasara salnās.

Ja arī tev ir kāds interesējošs jautājums par augiem, to audzēšanu vai kopšanas darbiem pavasarī, raksti to komentāru sadaļā vai arī e-pastā: maja@delfi.lv.