Meteorologu prognozes liecina, ka jau šīs nedēļas beigās vakari kļūs siltāki un rītos vairs nenāksies bažīties par salnu postījumiem ābeļdārzos. Tas nozīmē, ka Kurzemes pusē pievakarēs atskanēs Latvijas skaļāko abinieku – Eiropas kokvaržu tarkšķošā dziesma, kas jaudīgāka pat par lakstīgalu treļļiem. Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieki aicina iedzīvotājus palīdzēt atklāt, cik lielu teritoriju Latvijā apdzīvo šie abinieki.
Šogad – 31 gadu pēc Eiropas kokvaržu atkalatjaunošanas projekta sākuma Latvijā, Rīgas zoodārzs nolēmis izpētīt šo abinieku pašreizējo izplatību un lūdz iedzīvotāju palīdzību kokvaržu apdzīvoto dīķu meklējumos. Dzirdot kokvardes balsi, lūdzam ziņot e-pastā kokvardes@gmail.com, vai sazināties telefoniski 29294858, norādot pēc iespējas precīzāku dīķa atrašanās vietu un paša ziņotāja tālruņa numuru saziņai ar zoodārza speciālistiem, kuri centīsies klātienē apsekot "varžainākās" vietas. Tā kā Latvijas likumi Eiropas kokvaržu dzīves vietās neparedz nekādus saimnieciskās darbības ierobežojumus vai liegumu izveidi, tad šim pētījumam būs vien tīri zinātnisks raksturs, skaidro Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Dienvideiropā itin bieži sastopamā Eiropas kokvarde tika uzskatīta par Latvijā praktiski izzudušu sugu jau kopš 19. gadsimta beigām. 1988. gadā Rīgas zooloģiskais dārzs uzsāka savā ziņā unikālu šīs sugas atkalatjaunošanas (reintrodukcijas) darbu, izlaižot dabā Embūtes pagastā (pašreiz – dabas liegums "Blažģa ezers") zoodārzā izaudzinātus kokvardēnus. Piecu gadu laikā tika izlaisti 4110 vardulēni. 1995. – 1999. gados gandrīz 2000 kokvardēni uzsāka dzīvi dabā netālu no Ēdoles. Šobrīd nav drošu ziņu par to, cik lielu teritoriju apdzīvo savulaik izlaisto abinieku pēcnācēji, taču jau gadsimtu mijā skaļā kokvaržu krekstēšana skanēja dīķos Bunkā, Vecpilī, Kalvenē, Vaiņodē un daudzviet citur, visai tālu no izlaišanas vietas. Nu pienācis laiks saprast, kāds šajos 30 gados ir bijis ņiprās kokvardītes atgriešanās ceļš Latvijā.
Pamanīt šo zaļo tikai dažus centimetrus lielo un labi maskēto abinieku garā zālē, avenājos vai uz zemāku krūmu lapām ir teju neiespējami, tāpēc visvienkāršāk tos meklēt maijā, kad nelielos nārsta dīķos kokvaržu tēvi rīko ļoti skaļus un tālu dzirdamus "koncertus".
Vairāk informācijas par Eiropas kokvardes reintrodukcijas projektu atradīsi te.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
