Negatavas ogas ir indīgas! Neparastās zelta mellenes audzēšana

"Patiešām vērtīgs augs daudzējādā ziņā, kuru audzēju aptuveni astoņus gadus," norāda dārzniece, kura šo gadu laikā ir iepazinusi arī auga vērtīgās īpašības, kā arī pagatavojusi no tā gardus kārumus.

Kanādas zelta mellene (Solanum melanocerasum), kas saukta arī par Sanberiju, Latvijā pazīstama vairāk ar īsto nosaukumu – Melnķiršu naktene, bet angliski to sauc par huckleberry. Kā stāsta audzētāja, šis augs Latvijā ir reti audzēts. "To izaudzējis fantastiskais selekcionārs Luters Burbanks (Luther Burbank) 1905. gadā, krustojot Āfrikas dārza un Eiropas meža ogas," ieskatu vēstures lapās sniedz audzētāja.

Kā stāsta Karitone, Kanādas zelta mellene ir nakteņu dzimtas viengadīgs augs, kurš zied ar baltiem (līdzīgiem tomātu vai kartupeļu ziediem) un rudenī nogatavina lielas, spīdīgi melnas ogas. "Labos augšanas apstākļos ogu izmērs sasniedz ķirša lielumu," norāda dārzniece. Viņa stāsta, ka sākumā mellenes ir zaļganas, bet turpinot nogatavoties, kļūst arvien tumšākas. Savukārt krūma augstums sasniedz apmēram metru un no tā var nolasīt līdz trīs litriem ogu. "Negatavas ogas ir indīgas!" piebilst dārzkope, "bet no tā nevajag baidīties, vien pagaidīt ogu gatavību, jo ogu īpašības ir vienkārši burvīgas! Pirmkārt, pēc tās īpašībām tā ir ārstnieciska oga un tikai pēc tam pārtikā lietojama."

Viņa arī atzīmē, ka Kanādas zelta melleņu audzēšana nav grūta – augam vēlama auglīga augsne, taču Kanādas zelta mellene augs jebkurā normāli sagatavotā zemē, jo augs nav kaprīzs. "Ļoti patīk saule, atklāta vieta, bet neliels noēnojums par ļaunu nenāks. Viss tāpat kā ar jebkuru augu – vairāk tiks aprūpēts un apčubināts, lieliskāks gala rezultāts! Kanādas zelta mellenei dārzā patiks atrasties kopā ar gurķiem un ķirbjiem, bet par kaimiņiem nevēlēsies kāpostus," uzsver audzētāja.

Kā atzīst dārzniece, viņa vēl pirms pāris gadiem uz šīm ogām skatījusies ar zināmu piesardzību un skepsi, tiesa, tagad pasaulē arvien vairāk tiek izzinātas zelta melleņu lieliskās ārstnieciskās īpašības. "Latvijā joprojām ļoti maz zināms augs, kaut gan tie cilvēki, kuri šo augu ir izpratuši un pieņēmuši kā līdzvērtīgu citiem saviem dārza iemītniekiem, audzē un lieto jau gadiem ilgi," tā Karitone. Viņa arī atzīst, ka cilvēkus, kuri reiz saskārušies ar Kanādas zelta melleni, attur tās specifiskā, īpatnējā garša un pēcgarša. "Taču to pārstrādājot, garša izmainās par visiem simts procentiem. Un kas gan ir garša, ja augs satur tik daudz labuma sevī?" vaicā dārzkope.

Viņa arī uzskaita virkni labo īpašību, piemēram, to, ka Kanādas zelta mellene satur kalciju, kāliju, nātriju, magniju, dzelzi, cinku, hromu, A, C vitamīnus antioksidantus un pektīnus (ogā pektīns veido 15 procentus), tās lieto kā urīndzenošu līdzekli, palīgu pret galvas sāpēm (kā norāda Karitone – lapu maisījumā ir jāizmazgā galva), kā arī pret angīnu (1 daļa ogu sulas/3 daļas ūdens – skalo kaklu) un arī citām kaitēm. Tāpat viņa atsaucas uz datiem, kas liecinot – ogas satur arī sudrabu. Turklāt 100 gramos ogu ir 220 kilokaloriju.

"Ne par velti šo augu sauc par zelta melleni, jo, patiešām, tās vērīgās īpašības ir pielīdzināmas zeltam!" piebilst audzētāja, "un par daudzām šeit minētajām lietām varu runāt droši, jo gadu gaitā tas ir arī pārbaudīts uz "savas ādas"."

"Vai nu gluži "jaunības", bet ir izmēģināts un ziemā vīrusi, lietojot šo recepti, nav skāruši," apgalvo zelta melleņu audzētāja.

Lūk, kas jādara, lai izveidotu "jaunības recepti":

"Nu ne jau tikai ārstniecībai lieto Kanādas zelta melleni. Tā ir lielisks augs garšas kārpiņu izkustināšanai!" uzsver audzētāja. Viņa arī ar "Tavs Dārzs" lasītājiem dalās ar receptēm, kuras pati izmēģinājusi arī savās mājās.

Kā apgalvo dārzkope, no Kanādes zelta mellenēm sanāk ļoti garšīgs ievārījums. Viņa norāda, ka metodes ievārījuma vārīšanā ir dažādas, piemēram, daži mellenes vāra vienas pašas ar cukuru, bet citi pievieno cukuru. "Pirmkārt, jau ogas sākot vārīt un pievienojot cukuru, pilnīgi mainās garša. Tās sāk garšot kā visparastākās mellenes," pamāca Karitone. Viņa ziemas gaidās ogas saliek trauciņos un sasaldē, bet ziemā izņem un iemet mutē. Tiesa, ogu saldēšanai audzētāja atlicina vien nelielu daļu no zelta melleņu ražas.

Audzētāja pati vāra želeju, pievienojot laima sulu un pierīvējot miziņu. Tāpat virumam tiek pievienots klāt arī cukurs. Masu pilda nelielās burciņās un izmanto pēc vajadzības.

Viņai pašai vairāk pie sirds iet ievārījums, kur mellenes ir tandēmā ar āboliem. Tur viņai nav speciālu proporciju, kuras varētu atklāt "Tavs Dārzs" lasītājiem. "Ābolus ņemu, kuri labi šķīst un labi daudz. Mellenes pievienoju uz 6 lirtus katlu pēc skata – ap litru," norāda Karitone. Kad āboli un mellenes sāk vārīties, veidojas viendabīga masas konsistence, kurai ir izteikta melleņu garša. "Cukuru nelieku daudz – pēc garšas," tā audzētāja.

Kā stāsta audzētāja, viņa parasti dārzā audzē trīs krūmiņus Kanādas zelta melleņu, un viņai pilnīgi pietiek ar šo daudzumu. Viņa arī vēlreiz atgādina, ka zelta mellenei ir arī sliktas īpašības – nenogatavojušās ogas ir indīgas! Audzētāja arī neiesaka zelta mellenes ēst lielās devās svaigā veidā (līdz 300 gramiem), jo tas var izsaukt gremošanas sistēmas traucējumus, caureju. Kā apgalvo Karitone, zelta mellenes nav ieteicams lietot arī sievietēm grūtniecības laikā.

"Atcerēsimies, ka Kanādas zelta mellene, ar tās daudzajām, labajām īpašībām, pirmkārt, ir ārstniecisks augs un vienmēr atradīs vietu mūsu dārzos, bet tāpat kā citi ārstniecības augi, tā prasa prātīgu pielietošanu! Lai Jums izdodas!" novēl audzētāja.

Ja arī tev ir kāds jautājums par Kanādas zelta melleņu audzēšanu, stādīšanu vai citu augu stādīšanu, tad raksti to komentāru sadaļā vai arī e-pastā: maja@delfi.lv.