Kristīne Beitika: 'Mēs pārāk daudz domājam, ko citi domā par mums!'

Pirmā reize, kad Kristīne saskārusies ar apcelšanu un nirgāšanos bija sākumskolas un pamatskolas laikā, savukārt spilgtākā atmiņa saistīta ar pusaudžu gadiem, taču viņa cer, ka mūsdienu jaunieši ir mainījušies. Kā saka pati Kristīne: "Tieši pusaudžu gadi ir vissarežģītākais posms, jo vai nu tu apcel kādu vai pats tiec apcelts! Šodien uz šo atskatoties, man ir kauns, jo arī es pati labprāt atvainotos cilvēkiem, kurus esmu sāpinājusi un ceru, ka tas nav atstājis būtiskas sekas uz to tālāko dzīvi."

Arī negatīvi komentāri un negācijas interneta vidē Kristīnei nav jaunums. Viņa aktīvi piedalījusies vairākos drosmīgos projektos kopā ar apvienību "Morethansize". Īpašu rezonansi izraisījušas vairākas fotosesijas apakšveļā un peldkostīmā. Lai gan Kristīne nelasa komentārus, jo uzskata, ka tajos nav nepieciešamības iedziļināties un ka cilvēki, kuri ir to autori, viņu personiski nepazīst, to saturs pārsvarā ir saistīts ar svaru: "Protams, ka esmu dzirdējusi, ka man vajadzētu notievēt, taču sāpīgāk ir bijis, tad kad to pasaka kāds no ģimenes locekļiem, nevis svešs un nepazīstams cilvēks internetā!"

"Manuprāt, mēs pārāk daudz domājam, ko citi domā par mums! Es pati esmu tam tikusi pāri, tas nesatrauc, es par to nedomāju, tāpēc arī neņemu negācijas tik ļoti pie sirds!" norāda Kristīne, kas sevi uzskata par optimisti. Protams, gadījušies arī mirkļi, kad jebkāda formāta kritizēšana tev ievieš pārdomas un "sagruzī", taču "laiku, ko patērējam analizējot, kāpēc citi par mums runā, varētu izmantot lietderīgāk un vērst uz sevi!"

Dažādās situācijās viena no galvenajām kritikām, ko Kristīne ir saņēmusi ir lielākoties saistīta ar ārējo izskatu. "Vai mums tiešām vajadzētu vērtēt cilvēku pēc ārējā izskata, tā nepilnībām vai tā, ka esi citādāks? Manuprāt, cilvēkiem nevajadzētu spriest par citiem, ja tie to nepazīst, nezina tā stāstu un situāciju. Bieži vien mēs spriežam, jo mēs nezinām, un izdarām secinājumus, jo cilvēks ir savādāks! Mirkļos, kad tev pašam neiet labi, redzot kādu, kam viss šķietami veicās, ir vēlme "patrīt mēles" - to nevajag darīt!"

Kampaņā Kristīne izvēlējās piedalīties, jo šī tēma viņai ir aktuāla vēl joprojām. "Es ticu, ka apsmiešana, negatīvi komentāri citiem sāp ļoti dziļi, tāpēc vēlos, lai mana pieredze par ēšanas traucējumiem un emocionālo ēšanu kļūst par paraugu jauniešiem, kā ar to sadzīvot un kā risināt šo jautājumu!" Galvenā atziņa ar ko Kristīne gribētu uzrunāt plašāku sabiedrību ir saistīta ar to, ka "problēmas ir cilvēkam, kas tevi apceļ, nevis tev pašam. Paies laiks un "heiteriem" mainīsies domas vai arī tas paliks mazsvarīgi. Galvenais neraisīt vēl plašāku konfliktu! Tāpat nepieciešams neuztvert neobjektīvu kritiku pārāk personīgi. Viedokļi var atšķirties, tas ir normāli, tikai pāri visam izturēsimies ar cieņu viens pret otru!"

Kristīne uzskata, ka tieši "izglītojot sabiedrību, parādot, ka cilvēki ir tādi paši kā tu un vienlaikus arī atšķirīgi, mēs varam padarīt Latviju par iecietīgāku valsti!" Tāpat būtiski ir nespriest par cilvēku virspusēji: "Iepazīsti cilvēku, uzdod viņam jautājumu, parunā ar viņu. Gadījumā, ja tomēr izvēlies spriest no attāluma, pavērs šo iespēju pretēji, lai apzinātos, ko iespējams uzzināt un saprast no šīs situācijas! Tikai izzinot un pieņemot otru cilvēku, mēs paši varam kļūt citādāki. Viedokļi var atšķirties vienmēr, tāpēc varam diskutēt, taču nedrīkst uztvert, ka otra viedoklis nekam neder un taisnība ir tikai manā pusē. Ja tev apkārt ir tādi cilvēki, kas uzskata, ka tikai viņi saprot visu "pareizi" - labāk izslēdz viņus no savas dzīves."

Viņa norāda, ja tiec apsmiets vai kāds ņirgājas par tevi, šajā periodā ikvienam nepieciešama kāda uzticības persona, kam vari izklāstīt savas sajūtas. "Tas nepieciešams, lai problēma neaiziet dziļāk. Manā gadījumā sajūtas un pārdzīvojumus mēģināju risināt ar ēdienu, kas pārauga liekajā svarā un citās ar to saistītās problēmās, jo tā vienkārši bija vieglāk. Ja man tajā laikā kāds būtu pateicis, ka var arī citādāk, es būtu ļoti pateicīga! Zini, ka var būt arī savādāk! tu vari justies labi savā ķermenī, kāda tu esi un saņemt cieņu no apkārtējiem. Viss sākas tevī! Ja būsi pārliecināta un neļausies kritikai tevi pārņemt, nelaidīsi šīs domas sevī, neanalizēsi un palaidīsi to brīvi kā citu cilvēku neizpratni, tev tiešām būs vieglāk tvert dzīvi." Kristīne atzīstas, ka meklējusi palīdzību arī pie profesionāļiem, lai visu izrunātu un neturētu sevī. "Tas ļāva man izprast, kāpēc man ir kādas noteiktas sajūtas, kā to palaist un kāpēc cilvēki viens otru apceļ vai nonievā. Ja tev nav iespēju no tā izbēgt, tad neklusē par to, bet runā! Ja apcelšana notiek skolā, informē skolotājus. Ja tas nav iespējams un ja tu pāri darītājam iesi pretim ar tādu pašu attieksmi - tas tevi nepacels kā cilvēku!"

*Uzsākot kampaņu "I love you, hater" esam aicinājuši vairākas personības dalīties savā pieredzē, lai pavēstītu plašākai sabiedrībai par to pieredzi, kā būt atšķirīgam un kā sadzīvot ar negatīvismu interneta vidē un reālajā dzīvē. Ielūdzam ikvienu interesentu piedalīties arī diskusijā 30. maijā plkst. 19:00 Kalnciema "Ezītī miglā" (Slokas ielā 17).