Miris pēdējais Sumatras degunradžu tēviņš Malaizijā

Pēdējā Malaizijā dzīvojošā Sumatras degunradža tēviņa Tama nāve ir liels trieciens tā jau apdraudētajai sugai, kura šajā valstī jau tika uzskatīta par izmirušu. Viņa stāvoklis pakāpeniski pasliktinājās jau no šī gada aprīļa. Tajā laikā dzīvniekam jau sāka pazust apetīte un modrība, malaiziešu laikrakstam "The Star" atklāja Tabīnas savvaļas rezervāta direktore Augustīne Tūga. Šī iemesla dēļ dzīvniekam tika veiktas urīna analīzes, kuras norādīja, ka viņa aknas un, iespējams, arī citi orgāni lēnām atsaka darboties. Rezervāta pārstāvji pagaidām vēl nezina, kāpēc degunradža veselības stāvoklis tik strauji pasliktinājās, taču tiek pieņemts, ka tas noticis vecuma dēļ. Tams bija aptuveni 30 gadus vecs, un šīs sugas pārstāvji parasti dzīvo 35 līdz 45 gadus, Singapūras laikrakstam "The Straits Times" pastāstīja Tūga.

Tams 2008. gadā tika atrasts netālu no eļļas palmu plantācijas Malaizijā. Lai pasargātu jau tā izmirstošās sugas pārstāvi, viņš tik nogādāts uz Tabīnas savvaļas rezervātu. Tur viņu centās sapārot ar rezervātā jau esošajām divām Sumatras degunradžu mātītēm Puntungu un Imanu, taču vairākus gadus ilgie mēģinājumi bija neveiksmīgi. "Mēs likām tik lielas cerības uz to, ka Tams dos pēcnācējus, taču tās izzuda, līdzko uzzinājām, ka divas Malaizijā palikušās Sumatras degunradžu mātītes bija neauglīgas," piebilst Tūga. Imanas neauglības cēlonis esot bijušas cistas un fibroīdi, kas attīstījušies dzīvnieka reproduktīvajā sistēmā, kas mēdz notikt, ja šīs sugas pārstāves pārāk ilgi dzīvo bez pārošanās. Savukārt Puntunga nebija spējīga iznēsāt bērnu, savainojuma dēļ, ko guva, iekļūstot malumednieku izliktajās lamatās, kā arī neveiksmīgai grūtniecībai savvaļā.

Puntungu 2017. gadā nācās iemidzināt vēža dēļ. Tagad, kad miris Tams, Imana ir vienīgā Sumatras degunradžu sugas pārstāve Malaizijā.

Kaut Tamam neizdevās radīt pēcnācējus, savvaļas rezervāta pārstāve atklāj, ka viņa uzturēšanās nebrīvē palīdzēja labāk izprast Sumatras degunražu sugu kopumā.

"National Geographic" ziņo – tiek uzskatīts, ka savvaļā šobrīd dzīvo aptuveni 80 Sumatras degunradži, no kuriem lielākā daļa mitinās Sumatras salā, bet pārējie uzturas atsevišķās vietās Borneo salā. "Cilvēkiem ir jāsaprot, cik nozīmīgi ir pasargāt Sumatras degunradžus no izmiršanas," atklāj Starptautiskā degunradžu fonda pārstāve Sjūzija Elisa. "Tams reprezentēja aptuveni vienu procentu no savas populācijas, kas tagad ir mirusi."

Pēdējo divu gadsimtu laikā bojā gājuši aptuveni 70 procenti šīs sugas pārstāvju. Lielākā daļa šo dzīvnieku ir miruši malumednieku dēļ, vēsta "National Geographic". Viens no plāniem, kā izglābt sugu no pilnīgas izmiršanas, ir notvert un nogādāt drošā vietā visus dzīvos Sumatras degunradžus. "Mums ir jānotver visi atlikušie degunradži, jāizolē tie un jādara viss, kas mūsu spēkos, lai iedrošinātu tos pāroties un radīt pēcnācējus," skaidroja Pasaules Dabas fonda pārstāve Margareta Kinairde. "Tama nāve bija kā modinātājzvans, kas norāda, ka ir ātrāk jārīkojas, lai atrastu vairāk savvaļā dzīvojošos Sumatras degunradžus."

Labās ziņas ir, ka pēdējo gadu laikā ir izdevies savvaļā notvert jaunu Sumatras degunradžu mātīti, kura tika nosaukta par Pahu. Viņas pārvietošana uz jauno mājvietu bija tik nozīmīgs notikums, ka to pavadīja policijas eskorts. Tiek uzskatīts, ka atrastā mātīte ir auglīga. Tagad degunradziene mitinās savās jaunajās mājās, kur, cerams, pavisam drīz viņai pievienosies arī kāds cits sugas brālis vai māsa.

"Mums jābūt īpaši modriem un jākoncentrējas uz atlikušo 80 Sumatras degunradžu glābšanu, izmantojot intensīvu aizsardzību un to vairošanu nebrīvē," uzsver Elise. "Šī ir cīņa, kuru mēs nevaram atļauties zaudēt."