Kaut reizi mūžā jebkurš sevis cienošs suns ir pagaršojis zāli, zemi vai pat citu dzīvnieku fekālijas. Sakāmvārds, piemēram, vēsta, ka, ja suns ēd zāli, gaidāms lietus, taču saistība starp šiem abiem lielumiem drīzāk ir sakritība. Veterinārārsti skaidro, ka ar suni, sevišķi kucēna vecumā (četri līdz seši mēneši), ir gluži tāpat kā ar bērnu – viņš izpēta pasaule ne tikai ar ožu, tausti un redzi, bet arī ar garšas kārpiņām, tāpēc suns labprāt nogaršo visu, kas sastopams viņa ceļā. Ne velti suņi tiek uzskatīti par visēdājiem, kuri ik pa laikam nomaina ierasto maltīti pret kādu zāles stiebru, zemi vai mežā atrastu ogu.
Taču ziņkārība nav vienīgais iemesls, kāpēc dzīvnieki, iestājoties siltajam laikam, labprāt uzliek uz kārā zoba kādu zāles stiebru. Veterinārārste Inga Bērziņa, kā vēl vienu no pamata iemesliem šādai dzīvnieka rīcībai, min vēlmi sevi attīrīt: "Suns sajūt, ka viņa gremošanas traktā kaut kas nav labi, tāpēc viņš vēlas izraisīt atvemšanas refleksu, ko viņš var izdarīt, ēdot zāli." Taču veterinārārsts Dzintars Tīds piebilst, ka sunim šai darbībai nav tik nozīmīga funkcija, kā kaķim, kurš zāli ēd daudz biežāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
