<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@mnelson">Matt Nelson</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Ir cilvēki, kas uzskata, ka sunim jādzīvo laukos, nevis starp pilsētas ēku mūriem. Kaut nenoliedzami dzīvi laukos ir grūti aizstāt ar pilsētvidi, mūsdienās būt par četrkājainā drauga saimnieku pat pasaules lielākajās pilsētās vairs nav nekāds retums. Taču, lai neapdraudētu savu vai citu drošību, suņiem, kas dzīvo pilsētās, ir jāapgūst prasmes, bez kurām laukos dzīvojošs mīlulis varētu iztikt.

Arī pilsētas un tur esošie uzņēmumi aizvien vairāk domā par to, kā pilsētvidi padarīt draudzīgāku suņiem un viņas saimniekiem. Suņi uz ielām, kafejnīcās, pilsētas parkos un restorānos vairs nepārsteidz nevienu pilsētnieku, drīzāk drūmākās dienās liek kaut nedaudz atplaukt smaidā. Tagad pilsēta ir vide, kur laimīgi var dzīvot visa izmēra suņi – gan mazi, gan pavisam lieli. Taču, ne tikai pilsētai ir jāpielāgojas tajā dzīvojošajiem suņiem, bet arī mūsu četrkājainajiem draugiem ir jāapgūst iemāņas, ka uzlabos viņu dzīvi straujajā pilsētvidē.

Portāls "Pet4homes" uzskaitījis sešas iemaņas, kas jāapgūst jebkuram sunim, dzīvojot pilsētā.

Paškontrole

Uz zemes atrastas ēdiena paliekas, atkritumi vai citu dzīvnieku fekālijas ieinteresē jebkuru suni, neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo lauku teritorijā vai pilsētvidē. Taču atšķirībā no laukos dzīvojošajiem četrkājainajiem mājas mīluļiem pilsētnieki pastaigas laikā daudz biežāk saskaras ar atkritumiem uz zemes, tāpēc šiem suņiem ir jāiemāca tiem nepievērst uzmanību. Tavs kā saimnieka uzdevums ir iemācīt savam mīlulim neņemt uz zemes atrastas lietas un vēl jo vairāk necensties tās nogaršot. Tā tu pasargāsi savu mīluli no vēdergraizēm, vemšanas, saindēšanās vai citām sekām, kuras pēc atrastās lietas nogaršošanas var piemeklēt suni.

Minimāla personīgā telpa

Dzīvojot pilsētā, dzīvniekam ir jāpierod pie tā, ka viņam būs minimāla personīgā telpa jeb dažkārt starp viņu un cilvēku vai citu dzīvnieku būs tik vien kā dažu centimetru distance. Ja plāno ar suni doties arī uz sabiedriskām vietām, tad pārliecinies, ka viņš jūtas mierīgs un pārliecināts arī cilvēku pūļos. Ja suns šādās situācijās izrāda satraukumu, tad zini – viņš vēl nav gatavs ar tevi kopā doties klaiņot pa Vecrīgas ielām un kafejnīcām, taču turpini strādāt pie tā, un ar laiku arī tu kopā ar savu četrkājaino draugu varēsi smalki malkot savu mīļāko dzērienu kādā Vecrīgas āra terasē.

Foto: Shutterstock

Kontakts ar svešiniekiem

"Cik jauks sunītis. Vai drīkstu paglaudīt?" ir frāze, kuru ne reizi vien no garāmejošiem svešiniekiem nācies dzirdēt katram suņa saimniekam. Ir labi, ja cilvēks pirms dzīvnieka glaudīšanas saimniekam pajautā atļauju, bet dažkārt ir situācijas, kad cilvēki paši nospriež, ka suns izskatās pietiekoši miermīlīgs un stiepj roku, lai viņu paglaudītu. Šī iemesla dēļ suns, kas dzīvo pilsētā, var neizrādīt sajūsmu, par to, ka kāds svešinieks nolēmis viņam pievērs pastiprinātu uzmanību, taču dzīvniekam vismaz jābūt tolerantam pret šādu cilvēka rīcību.

Taču arī tad, ja tavs dzīvnieks izrāda agresiju pret svešiniekiem, to ir iespējams mainīt. Galvenais ir atrasts efektīvākos risinājumus, kā savu četrkājaino draugu socializēt, pēc kuriem vislabāk ir doties pie profesionāliem kinologiem.

Paklausība


Lai dzīve pilsētā sunim būtu droša, viena no iemaņām, bez kuras nekādi neiztikt, ir paklausība. Dzīvniekam ir jebkurā brīdī jāklausa tavām komandām un norādījumiem.

Suņa mācīšanu var sākt jebkurā vecumā un jo ātrāk, jo labāk. Tu vari sākt mācīt kucēnam paklausīt vienkāršām komandām, tiklīdz viņš ir apradis ar savām jaunajām mājām. Arī vecākus suņus var apmācīt, kaut arī viņi, apgūstot komandas, varētu būt mazāk aizrautīgi un lēnāki nekā jauni suņi.

  • Te atradīsi video, kā iemācīt sunim pirmās pamatkomandas.

Foto: Shutterstock

Troksnis


Lauki, salīdzinot ar pilsētu, ir miera osta, kur apkārt dzirdamas putnu dziesmas, vēja šalkas un nav ne miņas no dažreiz kaitinošajām pilsētas skaņām. Cilvēku skaļās balsis, automašīnas, motocikli, sabiedriskais transports, palīdzības dienestu sirēnas un vēl neskaitāmi daudz dažādu skaņu ir neizbēgama pilsētas sastāvdaļa, pie kuras jāpierod arī sunim. Tramīgam dzīvniekam, kurš satrūkstas pie katras skaļākās skaņas, pilsēta nebūs īstā vieta.

Iešana pie pavadas

Viena no lietām, bez kuras, iespējams, laukos dzīvojošs suns var iztikt, ir iešana pie pavadas, taču četrkājainā drauga dzīve pilsētā bez tā nav iedomājama. Gandrīz katras pastaigas laikā sunim un saimniekam ir jāpārvietojas blakus braucamajam ceļam, kaut šķiet, ka mašīnas atrodas drošā attālumā, dzīvniekam var nostrādāt instinkts, un viņš var ar visu spēku mesties pakaļ kādam no garām braucošajiem transportlīdzekļiem. Lai izvairītos no šādām situācijām, kuras var beigties traģiski, viena no svarīgākajām lietām, kas jāapgūst pilsētā dzīvojošam sunim ir iešana pie pavadas.

Internetā ir atrodami daudz un dažādi video, par to, kā sunim labāk iemācīt nevilkt pavadu, taču atceries, ka šīs prasmes apgūšana tavam mājas mīlulim prasīs daudz laika. Ir kinologi, kas uzskata, ka suns iemācās nevilkt pavadu, tikai kontrolēti noejot vairāk nekā 100 kilometru. Tāpēc bruņojies ar pacietību un suņa kārumiem, kas noteikti palīdzēs dzīvnieku motivēt atrasties tev tuvāk nevis skriet paostīt priekšā esošo mājas stūri. Lai veicas!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!