Rabarberi briesmās: aktivizējusies kartupeļu lakstpūcīte, kas sabojā kātu

Kā savā mājaslapā ziņo VAAD, jaunais kaitēklis konstatēts ar kādas bioloģiskās rabarberu audzētājas palīdzību, kura vēlējusies kātus izmantot sukādēs, bet pamanījusi bojājumus, tāpēc par tiem ziņojusi VAAD.

"Izanalizējot atvesto rabarberu paraugu, VAAD Nacionālās fitosanitārās laboratorijas entomologi identificēja kaitēkli – tas bija kartupeļu lakstpūcītes kāpurs," norāda VAAD. Kā savā mājaslapā skaidro VAAD, kartupeļu lakstpūcītes (Hydraecia micacea) ir vietējā suga, kas sastopama visā Eiropā, līdz Sibīrijai austrumos un Maķedonijai dienvidos, kā arī tā ievazāta ASV austrumu daļā un Kanādā.

VAAD vēsta, ka priekšspārni pieaugušajam īpatnim tauriņam gaiši pelēcīgi līdz tumši brūnganai krāsai, spārnu vidus tumšāks, tiesa, krāsa var ļoti variēt. Savukārt apakšspārni balti, spīdīgi. Kad tā izpleš savus spārnus, to platums var būt no 34 milimetriem līdz pat 50 milimetriem. Kartupeļu lakstpūcīšu olas ir pusapaļas, gaiši iedzeltenas līdz baltas, vēlāk tās paliek gaiši gaiši rozā. Olu diametrs ir no 0,7 līdz 0,8 milimetriem. Savukārt kāpuri, kā raksturo VAAD, var būt gaiši dzelteni līdz spoži sarkani ar iesarkanām līnijām gar vēderu, 40 līdz 45 milimetrus gari ar sarkanu galvu.

Kā skaidro VAAD, tauriņi lido no jūlija līdz vēlam rudenim, pārsvarā naktīs. Savukārt no rītiem tauriņus var pamanīt sēžam uz skābenēm, ceļtekām, kosas, īrisiem un citiem nelieliem lakstaugiem, kas ir arī to barības augi. To ziemojošā stadija ir ola. Kartupeļu lakstpūcītes mātītes olas dēj uz dažādu nezāļu stublājiem. Maijs ir kāpuru šķilšanās laiks – tie sākumā barojas ar to augu, kurā tas šķiļas, bet vēlāk tie pārvietojas uz citiem augiem ar biezākiem un cietākiem stublājiem. VAAD norāda, ka apmēram jūnija sākumā līdz pat augustam kāpuri veido augsnē pupārijus, no kuriem jūlija beigās izlido jaunie tauriņi.

Tipiskās lakstpūcītes dzīvotnes ir mitras purvainas vietas, kur aug to barības augi. Tie barojas ar vairāk kā 50 dažādu augu stublājiem, bet īpaši tie ir iecienījuši nezāles. Sastopami ir arī uz kukurūzas, kartupeļiem, rabarberiem, apiņiem, tomātiem, zemenēm, avenēm, ķiplokiem, sīpoliem un krāšņumaugiem. Kā uzsver VAAD, tauriņu uzmanību vairāk piesaista nezāļaini, aizauguši lauki.

Negantajam kaitēklim ir arī daudz dabisko ienaidnieku, piemēram, kāpurmušas, vairāki plēvspārņi un jātnieciņi. VAAD informē, ka tās galvenokārt ekonomiskus zaudējumus nodara kartupeļiem, rabarberiem, apiņiem, kukurūzai un citiem augiem. Tāpat lakstpūcītes var izgrauzt caurumus graudzāļu lapās, bet pēc tam dzinumos. VAAD atsaucas arī uz literatūru, kurā teikts, kalakstpūcītes sacaurumo arī augu saknes, bumbuļus, kā arī dažkārt bojā arī jaunos dzinumus. Tiesa, kā uzsver VAAD, viņu rīcībā nav liecību par šī tauriņa kāpura plašu izplatību un nodarītiem bojājumiem. Speciālisti pieļauj, ka, iespējams, pavasara nepastāvīgais laiks, sausums un karstums izjauca dažādu organismu sinhronitāti, kā rezultātā šajā gadā kartupeļu lakstpūcītes kļuvušas pamanāmākas.

VAAD profilaktiski, lai samazinātu risku sastapt pūcīti savā dārzā, iesaka ierobežot nezāļu daudzumu.