"Ezis akli gāja pa taciņu ar saldējuma trauku galvā, no kura viņš nekādi nevarēja atbrīvoties," video stāsta vīrietis. "Viņš savu šņukuru varēja iebāzt iekšā, bet ārā vairs nē." Normunds skaidro, ka centies dzīvnieku no saldējuma trauka atbrīvot mežā, taču tur viņam tas neizdevās, tāpēc aiznesis ezīti uz mājām, kur ar šķēru palīdzību atbrīvojis mazā kārumnieka galvu no plastmasas vāka.
"Katru reizi, kad jūs gribēsiet izmest kaut ko šajā vai citā mežā, atcerieties par šo ezīti," Normunds mudina cilvēkus atkritumus izmest tiem paredzētajā vietā nevis mežā, pļavā vai kur citur. "Viņam tas saldējums ir tik liels kārums, ka viņš pēc tā līdīs un pēc tam līdīs ar šo saldējuma trauku galvā, kamēr nomirs no bada vai nosmaks."
Plastmasa, no kuras ražots arī attēlā redzamā saldējuma trauka vāks, ir viens no bīstamākajiem atkritumiem, kādu cilvēks atstāj mežā, jo tās sadalīšanās ilgums dabā ir līdz pat 450 gadiem. Daudzus no mežā atrodamajiem atkritumiem dzīvnieki mēdz arī apēst, kā rezultātā viņi iet bojā.
Latvijas valsts meži (LVM) pieejamie statistikas dati liecina, ka 2017. gadā LVM savākto atkritumu apjoms LVM apsaimniekotajos mežos ir 1100 kubikmetri, no kuriem 66 procenti ir sadzīves atkritumi. Kaut gadu laikā mežā atrasto atkritumu skaits samazinās, tas vēl aizvien ir augsts.
2018. gadā veiktā pētījuma "Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?" ietvaros, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem, tika atklāts – cilvēki uzskata, ka efektīvs instruments cīņā ar vides piedrazošanu ir papildu atkritumu konteineru un urnu uzstādīšana dzīvojamās zonās un sabiedriskajās vietās (57 procenti), sabiedrības informēšana (53 procenti), kā arī bargāku sodu sistēma (45 procenti).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
