Šogad Eiropas ķiršu raibspārnmušas (Rhagoletis cerasi) bojājumi Dobeles dārzkopības institūtā pat ievērojami pārsniedz 2008. gada bojājumu apjomu. Kas ir šis negantais ķiršu kaitēklis, kas apskādē augu un sabojā gardo ražu, "Tavs Dārzs" skaidro Dārzkopības institūta Augu pataloģijas un entomoloģijas nodaļas pētnieks, Dr. agr. Arturs Stalažs.
Tieši karstais laiks šogad ir veicinājis Eiropas ķiršu raibspārnmušu aktivitāti Latvijā. Kā skaidro speciālists, šī mušu suga Latvijā bija zināma jau sen, jo te vienmēr mitusi mušas ziemeļu rase, kuras kāpuri barojas vienīgi parastā sausserža (Lonycera xylosteum) ogās. Tā rase, kas bojā ķiršus, Latvijā ienākusi ap 20. un 21. gadsimta miju. Viņš arī piebilst, ka šīs rases izplatīšanās ziemeļu virzienā sakrīt ar laiku, kad krasāk izmainījās klimats un vasaras kļuva daudz siltākas. Tā kā Eiropas ķiršu raibspārnmušas ir siltumprasīgas, to attīstībai ļoti piemērots tieši siltais un pat karstais periods, īpaši, ja vēl ir bezvējš un ilgāku laiku nav lietus. Kā norāda pētnieks, šādos apstākļos arī pašas mušas spēj ilgāk izdzīvot, tādēļ arī vairāk var sadēt olu.
Viņš arī informē, ka 21. gadsimta sākumā, aptuveni līdz 2010. gadam, mušas bija savairojušās masveidā, un ievērojami bojāja ķiršu ražu, bet pēc tam sekoja gadi, kad mušas vairs nebija tādā skaitā. Eiropas ķiršu raibspārnmuša šogad nodarījusi arī ievērojamus bojājumus Dobeles Dārzkopības institūtā. Viņš pieļauj, ka, visticamāk, pie tā vainojams 2018. gada un šī gada karstais pavasaris, kas bija ļoti labvēlīgs laiks, lai mušas savairotos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
