Šogad Eiropas ķiršu raibspārnmušas (Rhagoletis cerasi) bojājumi Dobeles dārzkopības institūtā pat ievērojami pārsniedz 2008. gada bojājumu apjomu. Kas ir šis negantais ķiršu kaitēklis, kas apskādē augu un sabojā gardo ražu, "Tavs Dārzs" skaidro Dārzkopības institūta Augu pataloģijas un entomoloģijas nodaļas pētnieks, Dr. agr. Arturs Stalažs.
Tieši karstais laiks šogad ir veicinājis Eiropas ķiršu raibspārnmušu aktivitāti Latvijā. Kā skaidro speciālists, šī mušu suga Latvijā bija zināma jau sen, jo te vienmēr mitusi mušas ziemeļu rase, kuras kāpuri barojas vienīgi parastā sausserža (Lonycera xylosteum) ogās. Tā rase, kas bojā ķiršus, Latvijā ienākusi ap 20. un 21. gadsimta miju. Viņš arī piebilst, ka šīs rases izplatīšanās ziemeļu virzienā sakrīt ar laiku, kad krasāk izmainījās klimats un vasaras kļuva daudz siltākas. Tā kā Eiropas ķiršu raibspārnmušas ir siltumprasīgas, to attīstībai ļoti piemērots tieši siltais un pat karstais periods, īpaši, ja vēl ir bezvējš un ilgāku laiku nav lietus. Kā norāda pētnieks, šādos apstākļos arī pašas mušas spēj ilgāk izdzīvot, tādēļ arī vairāk var sadēt olu.
Viņš arī informē, ka 21. gadsimta sākumā, aptuveni līdz 2010. gadam, mušas bija savairojušās masveidā, un ievērojami bojāja ķiršu ražu, bet pēc tam sekoja gadi, kad mušas vairs nebija tādā skaitā. Eiropas ķiršu raibspārnmuša šogad nodarījusi arī ievērojamus bojājumus Dobeles Dārzkopības institūtā. Viņš pieļauj, ka, visticamāk, pie tā vainojams 2018. gada un šī gada karstais pavasaris, kas bija ļoti labvēlīgs laiks, lai mušas savairotos.
Kā skaidro pētnieks, katra Eiropas ķiršu raibspārnmušas mātīte vienā auglī iedēj tikai vienu olu, bet divas vai vairākas olas var tikt iedētas tikai tajos gadījumos, kad ir liela mušu populācija. Viņš arī novērojis, ka Latvijas apstākļos pirmās mušas lidot maija pēdējā dekādē, bet pēdējās mušas sastopamas vēl jūlija pēdējā dekādē.
Kad muša ir izšķīlusies, tad tā pirmajās dienās pēc izšķilšanās uzturas augu vainagā un barojas. Mušu aktīvais pārošanās un olu dēšanas laiks vari ilgt aptuveni mēnesi, tiesa, tas atkarīgs arī no mušu skaita un laikapstākļiem. Pēc tam, kad kāpuri ķiršu augļos ir izgājuši visas attīstības stadijas, tie pamet augli un nokrīt uz augsnes, kur pēc tam tie iekūņojas. Šīs Eiropas ķiršu raibspārnmušas savā kūniņas stadijā pārziemo. Savukārt atsevišķas kūniņas, kā atzīmē pētnieks, var pārziemot pat vairāk nekā vienu ziemu.
Kā cīnīties ar Eiropas ķiršu raibspārnmušu
Kā norāda Stalažs, augu aizsardzības līdzekļu trūkums un ilgais olu dēšanas laiks apgrūtina iespēju ar mušām efektīvi cīnīties.
Lūk, daži pētnieka ieteikumi, kas palīdzēs cīņā pret kaitēkli:
- bez augu aizsardzības līdzekļiem vēl ir iespējams savākt visus augļus un tos iznīcināt, piemēram, iemetot traukos ar ūdeni un paturot dažas dienas;
- kaitēkļus var arī aprakt augsnē dziļāk par 10 centimetriem;
- ja augļus nevar nolasīt, tad zem ķiršiem ļauj augt garai zālei, kas samazina iespēju iespēju kāpuriem nonākt līdz augsnei (pakļaujot tos izžūšanai, ienaidniekiem).
Stalažs arī norāda, ka tie ir tikai daži no paņēmieniem. Ir arī citi, bet tie ir dārgi, jo jāveido segumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
