Krāšņās peonijas dārzos lielākoties jau ir noziedējušas, vien dažiem audzētājiem ir vēlīnākas šķirnes. Skaistie augi zināmi ar to, ka tie vāzēs izskatās kā īstas kupenas, bet to saglabāšana ilgtermiņā ir īsta neiespējamā misija. Guna Taube, kura arī savā dārzā lolo peonijas, labprāt ar "Tavs Dārzs" padalījās knifiņā, kurš ļauj grieztās peonijas saglabāt vismaz 3 nedēļas un ilgāk.
Guna pati gan uzsver, ka tā ir viņas pirmā pieredze peoniju saglabāšanā ilgākai ziedu saglabāšanai. Jāteic, ka eksperiments izdevies godam! Turklāt, kā "Tavs Dārzs" pastāstīja vēl citi peoniju audzētāji, tad šis knifiņš nodrošina ziedu saglabāšanu pat 2,5 mēnešu garumā!
"Vēlos peonijmīļus iepazīstināt ar savu izdevušos eksperimentu, lai gan sākumā man šķita, ka tā ir neiespējamā misija," atzīst Guna. Viņas dēls pavasarī sāka posties kāzām un informēja mammu par īpašu vēlmi – organizēt peoniju kāzas, kur liela loma būs tieši grieztajiem peoniju ziediem. "29. jūnijs tad vēl šķita tīri reāls laiks peoniju ziedēšanai. Kad pavasaris ieskrējās un peonijas uzziedēja neparasti agri, nobažījos, ka peoniju kāzas paliks kā nerealizēts sapnis," piebilst Guna, "ideju man pameta kāds labs draugs, kurš ieteica peonijas nogriezt lielos pumpuros, satīt avīzēs un noglabāt pagrabā vai ledusskapī."
Domāts – darīts! Guna sākumā veikusi izmēģinājumu, proti, peonijas aukstumā paturējusi nedēļu. Tad sapratusi, ka šis paņēmiens strādā. Pirmās peonijas viņa avīzēs satinusi un pagrabā ielikusi 3. jūnijā. Pēc nedēļas viņa pārbaudījusi to, vai peonijas vēl ir dzīvotspējīgas, kā arī to, kā tās reaģē, ja ir ieliktas siltā ūdenī. "Visas peonijas noplūcu, saliku ledusskapī un pagrabā. Dažas tur uzkavējās divas, citas trīs nedēļas," norāda dārzkope, kura eksperimenta rezultātu iemūžinājusi arī fotoattēlos.
Guna arī labprāt dalās padomos, ko darījusi soli pa solim, lai saglabātu skaistules pēc iespējas ilgāk:
- pumpuri tika nolauzti dažādās attīstības stadijās, satīti avīzēs. Viņa gan piebilst, ka peonijas satinusi pa nelielām porcijām. Ledusskapī tās ieliktas divos augļiem paredzētajos nodalījumos;
- dzinumus viņa lauzusi, ne griezusi, jo baidījusies, ka daudzus peoniju cerus griežot, viņa nespēs dezinficēt šķēres, lai nepārnestu vīrusu slimības, ja tādas būtu vēl nepamanītas;
- peonijas uzglabātas ar visām lapām, bet Guna pieļauj, ka ,iespējams, tās bija jānoņem laicīgi;
- modinot peonijas pēc dusas, Guna nogriezusi galus ar asu nazi, slīpi, bet pēc tam ievietojusi siltā ūdenī. Kā viņa raksturo, tad tādā ūdenī, kas ir pirkstiem par karstu.
"Dusošās "princeses" atmodināju, atgriežot galus un ievietojot stipri siltā ūdenī. Pēc stundas jau bija lietojamas. Modināju 28. jūnija pēcpusdienā, 29. jūnijā bija lieliskas un 30. jūnija vakarā arī," stāsta Guna. Viņa novērojusi, ka peonijas labu izskatu atguvušas aptuveni pēc stundas. Tad arī atvērušies lielākie pumpuri, bet pārējie ziedus raisījuši divu dienu garumā.
"Tas derēja, jo kāzu pušķiem bija nepieciešami ziedi dažādās attīstības stadijās. Vislielākās raizes bija tam, ka nevarēja prognozēt, kas notiks ar peoniju ziediem pēc 12 stundām, jo pušķis tika gatavots piektdienas vēlā vakarā, ap pulksten 23. Tas pats bija attiecināms uz pārējiem kāzu dekoriem," norāda Guna. Viņa jau kā rezerves variantu bija iegādājusies gan rozes, gan lizantes un salasījusi pēdējās lupīnas. "Peonijas izturēja gan kāzu dienu, gan izskatījās teicami pat pēc otrās kāzu dienas, kura bija karsta,' piebilst Guna, "paldies Jānim par ideju! Priecāšos, ja kādam noderēs nākošgad!" Viņa arī beigās piebilst, ka šo knifiņu izmanto arī peoniju lielaudzētāji.
Foto ieskats peoniju eksperimentā un skaistajos pušķos, kas radīti no "dusošajām princesēm":