Kā teic Aina, pirms septiņiem gadiem janvārī viņa bija devusies atpūsties uz Maroku, Agadiru. Sieviete raksta: "Pastaigājoties caur apstādījumiem ceļa malā, pacēlu tādu kā riekstiņu, kā lielu zirni - ar jau izlīdušu dīgstu. Zeme bija uzrušināta un neviena auga it kā nebija tuvumā. Daudz nedomājot, kā jau vācējs, paņēmu sev līdzi uz māju un sāku audzēt."
Sieviete atklāj, ka augšana esot sākusi uzņemt apgriezienus, taču aizvien nebija izdevies atrast jaunā iemītnieka nosaukumu. "Pa šiem gadiem bija izaudzis jau krietni liels un smags, pa ziemu staipīju pārziemināt bēniņos, jo istabā tādam kokam vietas īsti neatradu. Vasarās liku dārzā ar visu podu, kas jau vairākkārt bija jāpalielina."
Aina turpina stāstot, ka pērn atkal esot atgriezusies turpat Agadirā un aizgājusi uz to pašu vietu, kur pacēla sēkliņu, lai augu sameklētu. "Taču viss bija citādi, neko līdzīgu manam "āfrikānim" neatradu." Taču pēc tam viņi esot devušies uz Krokoparku un beidzot noskaidrojuši, kā augu sauc. Tā bija Āzijas krīnija. Viņa atklāj, ka šovasar tā arī esot uzziedējusi.
Sarunā ar "Tavs Dārzs" Aina stāsta, ka kopšana neesot bijusi nekāda īpašā. Par pamatu viņa esot ņēmusi domu - Maroka, karstums, sausums un lietus pa retam, kas nozīmēja – tam vajadzētu būt izturīgam, tikai jāizvairās no liela aukstuma. Tieši tāpēc sieviete nesusi to ziemas mēnešos uz bēniņiem, kur bijis aptuveni +8 grādi pēc Celsija, minimāli un pa retam aplaistot. "Vārdu sakot, neauklējos, jo bija "āfrikānis" – tā es un visa ieinteresētā ģimene viņu saucām, līdz atnāca īstais vārds," atklāj Aina. Šobrīd krīnija ir noziedējusi, uz ko viņa teic: "Tagad gaidu – vai sēklas arī nogatavosies?"