Pieci stāsti par mājvietām, kas no sapņa pārtapa realitātē

Lai gan ir sapņi, kurus iespējams realizēt spontāni un uzreiz, runājot par sapņu mājiņu, nevar izslēgt iespējamību, ka ceļš līdz vēlmju īstenošanai var būt visnotaļ ilgs. Bērniem bieži vien ir sapnis par mājiņu kokos – šādu projektu Cēsu pusē izdevās realizēt piecus metrus virs zemes. Savukārt Guntis un Daila par savu sapņa piepildījumu sauc lauku īpašumu Madonas pusē, jo ilgstoši vēlējās radīt vietu, kurā aizbēgt no pilsētas steigas. Viņu māja ir ģimenes oāze meža ielokā, kur var gan rīkot draugu pasākumus, gan arī baudīt absolūtu mieru bez kaimiņu un lielceļa tuvuma.

Turpinājumā iepazīsties ar pieciem atšķirīgiem stāstiem, kuru pamatā ir doma par vēlmju piepildīšanu. Taču, ielūkojoties šajā rakstā, vari iepazīties ar dažādām mājvietām ārpus Latvijas robežām, kuras varētu kvalificēties šajā kategorijā.

Latviešiem jūra ir svēta lieta – pie tās smeļamies enerģiju, tās klātbūtnē spējam rast mieru sevī un atslēgties no visām likstām. Tieši tāpēc dzīve pie jūras daudziem šķiet tik vilinoša. Savulaik savām izjūtām ļāvusies arī kāda namiņa saimniece Ineta Eglīte, radot pasakainu namiņu Jūrkalnē, kas arī ir šī stāsta varonis.

Jūra Inetu vilinājusi visu mūžu, cik vien sevi atceroties. Ar savu spēku, skaņu, iespaidīgumu, tajā pašā laikā mieru. Esot pat saglabāta jaunības dienu intervija, kur pati atklājusi savu sapni kādreiz izveidot namiņu pie jūras, lai vecumdienās dzīvotu tajā ar sirmu bizi, lasītu ārstniecības augus. Lai arī līdz sirmai bizei vēl tālu, šī skaļi izpaustā vēlēšanās ir piepildījusies un apmēram pirms desmit gadiem Ineta saņēmusi zemes gabalu netālu no jūras. Tā vieta tik ļoti uzrunājusi, tieši ar jūras klātbūtni, ka sākusi kalt domas par mājiņas celtniecību. Ineta smaidot stāsta, ka sākusi īstenot savu sapni, pasūtot pie kalēja griestos iekarināmu lukturi svecēm. Tajā brīdī māja bija ''tikai uz papīra'' un līdz dzīvošanai tajā vēl kāds laiks jāpaciešas, bet nu turēties pretī kārdinājumam Ineta nav spējusi.

Lasīt vairāk

Šis nav stāsts par bēdīgi slaveno māju-kuģi, bet par namiņiem iepretim Pāvilostas vecajam centram, kas uzcelti Sakas upes krastā. Tā ir četru draugu kopīgi izlolota ideja, kas pārvērsta realitātē, un jau divus gadus par viņu kopīgu īpašumu var saukt Peldmāju – sešu namiņu kompleksu uz peldošās piestātnes.

Peldmājas idejas autori ir četri draugi – Līga un Reinis Rutki, Zane un Jānis Saukas. Ideja par namiņiem rūpīgi lolota vairāku gadu garumā, jo Sakas upes krastā jau ilgi stāvējuši divi pontoni, kuri arī piesaistījuši Zanes un viņas vīra Jāņa uzmanību. Soli pa solim – kopējās diskusijās ar Līgu un Reini visi četri vienojušies par neparasto namiņu būvi Pāvilostā, un tieši 2016. gada pavasari var saukt par Peldmājas dzimšanas dienu. Līga un Jānis ir arhitekti, kas krietni atvieglojis namiņu projektēšanu, plānošanu, kā arī interjera izveidi, bet darbos iesaistījušies ne viņi divi vien. "Mēs strādājām komandā un darbus dalījām uz četri, katrs ir pielicis savu pirkstiņu un artavu," apgalvo Zane.

Lasīt vairāk

Kurš bērns gan nav fantazējis par dzīvi savā slēpnī, koka būdiņā jeb štābiņā - augstāk par zemi? Šķiet, šī ideja kādu laiku nav pametusi būvinženiera Valda Valaiņa prātu, jo pēc vairāku gadu idejas lološanas, māja ir gatava un guvusi ne vienu vien atzinību. Portālam TavaMāja.lv idejas autors stāsta par būvniecības procesu, savukārt par mājas iekārtošanu un plāniem, kā vēl iekšpusi padarīt omulīgāku, iepazīstina mājas dizainere Maija Valaine.

Mājiņas kokos visbiežāk redzētas nelielas un tieši tik ērtas, lai tajā varētu ielīst vien bērni, taču Valdis Valainis gājis soli uz priekšu un radījis gana lielu koka māju kokos, lai to burvību varētu baudīt arī pieaugušie. 25 kvadrātmetru plaša māja divos stāvos šķiet pilnīgi parasta, taču fakts, ka tā atrodas koku galotnēs, piecus metrus virs zemes, pārsteidz un pat nedaudz mulsina. Kā kaut ko tik lielu var izveidot kokos, kā galu galā notiek šāda būvniecības process un kā pats ko tādu var izdomāt? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz mājas saimnieks.

Lasīt vairāk

Cilvēkiem, kuru ikdiena aizrit pilsētas trokšņos un drūzmā, gribas atrast savu miera ostu, kurā atpūsties un ļauties dabas burvībai. Tieši šādi savu lauku māju raksturo Guntis un Daila – rīdzinieki, kuri gandrīz katru nedēļas nogali pavada gan atpūšoties, gan rūpīgi kopjot savu lauku māju.
Par "savu" šo lauku sētu viņi sauc kopš 2000. gada. Daila saka, ka darba nekad neaptrūksies, un reizēm, atbraucot uz šejieni, nogurst vēl vairāk nekā pa nedēļu galvaspilsētā. "Daudzi gan saka, ka šī nav nekāda lauku māja, bet atpūtas bāze. Nevar jau nepiekrist, jo nenodarbojamies ar lauksaimniecību vai dārzkopību biznesa līmenī. Viss tikai tā, lai pašiem un ciemiņiem būtu vieta, kur gribas atgriezties."
Pirms šīs ģimenes mājā dzīvoja mednieki, kuri arī tagad ik pa laikam atbrauc ciemos. "Esam atstājuši arī pāris lietas, piemēram, zāļu skapīti no viņu laikiem," stāsta Guntis. "Šobrīd gan mājā daudz kas ir mainījies. Es nekad neesmu vēlējies visu ļoti modernizēt un padarīt perfektu, taču trauku un veļas mašīnu ērtības labad ielikām."

Lasīt vairāk

Interneta sludinājumos var uziet īstas pērles, un vienu no šādiem dārgumiem šopavasar ir nozvejojuši Mārtiņš un Aija Līči, kas piepildīja savu sapni par neparastu atpūtas vietu Latvijā, kļūstot par namiņa Alūksnes ezerā saimniekiem. Namiņa galvenā ekstra ir laiva tā "vēderā".
Mārtiņš ar sievu pēdējo gadu laikā ceļojot labprāt apmetušies neparastās vietās. Maltā pāris nakšņojis teltī kalna virsotnē, kas maksājusi dārgāk nekā viesnīca, kādu citu reizi abi palikuši aptuveni 300 gadus vecā dārznieka mājā, bet nesen Latvijā baudījuši atpūtu glempingā, kā arī mājiņās pāris metrus virs zemes – starp koku galotnēm.

"Ir divu veidu cilvēki – kādam tas liksies pilnīgākais idiotisms, ka tev jāsamaksā 80 eiro par telti, lai gulētu ārā, bet ir tādi, kuriem liksies riktīgi kruti, ka tu maksā nevis par 21. gadsimta komfortu, bet tādu primitīvāku un īstāku pieredzi," aizrautīgi stāsta Mārtiņš, kuram ar sievu tik ļoti iepatikusies ideja par nakšņošanu neparastās vietās, ka viņi sākuši lolot ieceri par to, ka arī pašiem varētu piederēt kāda neparasta atpūtas vieta Latvijā.

Lasīt vairāk