Kasīšanās un intensīva sevis laizīšana – svarīgākais par alerģijām mājas mīlulim

Mūsdienu veterinārmedicīnas praksē ļoti aktuālas ir dermatoloģiskās ādas problēmas, kuras var iedalīt vairākās sadaļās un apakšsadaļās. Āda ir dzīvā organisma lielākais orgāns ar unikālu uzbūvi un nozīmīgām funkcijām, tāpēc ādas saslimšanas ir jāizvērtē kompleksi.

Alerģijas iedala:

Ja dzīvniekam būs alerģiska reakcija pret kādu no alergēniem, tu novērosi pārmaiņas viņa izskatā un uzvedībā. Lūk, kādas pazīmes var liecināt, ka dzīvnieks cieš no alerģijas:

Veterinārārste skaidro, ka klīniskās pazīmes kaķiem un suņiem nedaudz atšķirsies. Tāpat tās var variēt atkarībā no alerģijas veida, piemēram, otīts biežāk būs novērojams dzīvniekiem ar barības alerģiju vai atopisko dermatītu.

Visbiežākie pārtikas alergēni suņiem ir kvieši, soja, vistas un liellopa gaļa, olas, piena produkti. Savukārt kaķiem tie ir piena produkti, liellopa gaļa, kvieši, vistas gaļa, zivis.

Savukārt atopiskā dermatīta gadījumā visbiežākais alerģijas cēlonis ir:

Pret ko dzīvniekam ir alerģija, saimniekiem parasti palīdz noskaidrot veterinārārsts. "Sākumā vajag izslēgt visas parazitārās infekcijas, piemēram, blusas, un tad sākt domāt par ko sarežģītāku," skaidro Borovaja.

Konsultācija pie veterinārārsta vienmēr sākas ar iztaujāšanu: kāds ir dzīvnieka dzīvesveids, vai mājās ir citi dzīvnieki un vai tiem novēro ādas problēmas? Kādu barību dzīvnieks ēd, vai iepriekš tika nozīmēta speciāla diēta? Kad dzīvnieks tika attārpots un atblusots? Cik regulāri tas tiek darīts? Vai ir kādas citas veselības problēmas?

Visbiežāk cilvēki vēršas pie veterinārārsta, sakot, ka viņu mīlulim ir barības alerģija vai atopiskais dermatīts. Taču speciāliste skaidro, ka barības alerģija nemaz nav tik bieži sastopama problēma. Ar to sirgst aptuveni 10 procenti dzīvnieku, kam ir alerģija. Tā var skart dažāda vecuma dzīvniekus, bet visbiežāk tie ir suņi, kas vēl nav sasnieguši 12 mēnešu vecumu, un kaķi līdz četriem gadiem.

Lai diagnosticētu barības alerģiju, parasti netiek izmantotas asins analīzes. Borovaja skaidro, ka barības alerģiju gadījumā seroloģiskie testi veterinārmedicīnā nav izmantojami, jo ļoti bieži novēro viltus pozitīvas/viltus negatīvas reakcijas. "Vienīgā ticamā metode, kura ir efektīva barības alerģijas diagnostikā, ir eliminācijas jeb izslēgšanas diēta," viņa atklāj.

"Veidojot dzīvniekam piemērotu izslēgšanas diētu, es izvērtēju, ar kādu pārtiku iepriekš dzīvnieks tika barots. Piemēram, ja tā ir pašu gatavota pārtika, es nozīmēju pilnīgi jaunu olbaltumvielu un ogļhidrātu avotu, ko līdz šim dzīvnieks nekad nav saņēmis. Ja tā ir komerciāla barība, tad sākumā es nozīmēju hidrolizētu diētu. Šāda barība parasti tiek pārdota tikai veterinārajās klīnikās vai aptiekās," stāsta Borovaja.

Ļoti svarīgi ir saprast, ka izslēgšanas diētas laikā dzīvniekam nedrīkst dot neko citu, tikai nozīmētos produktus. Par to ir īpaši svarīgi atcerēties, ja dzīvniekam paralēli diētai tiek doti kādi medikamenti. "Tabletes tīt desās nedrīkst," piekodina Borovaja.

Šāda diēta ilgst aptuveni astoņas nedēļas. Pēc šī perioda saimnieks var dzīvniekam atsāk dot kaut ko no iepriekš izmantotās pārtikas. Tā var būt sausā barība, iepriekš ēstie našķi vai ģimenes iecienīti pārtikas produkti. "Ja dzīvniekam ir barības alerģija, dodot atkal to pašu pārtiku, alerģijas simptomi atgriezīsies tuvāko dienu laikā," skaidro veterinārārste. Taču barības maiņai vajadzētu notikt pakāpeniski. Sevišķi jutīgi uz šādām pārmaiņām ir kaķi. Ja uzturs tiks strauji mainīts, murrātājs var atteikties no ēdiena.

Savukārt to, vai tavam mājas mīlulim ir atopiskais dermatīts – ādas alerģiska reakcija uz gaisa alergēniem, piemēram, pelējumu, putekļu ērcītēm, ziedputekšņiem u. c., veterinārārsts var noteikt, izslēdzot citus problēmas cēloņus. Visbiežāk ar atopisko dermatītu saslimt jauni dzīvnieki – suņi vecumā no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem un kaķi vecumā no diviem līdz pieciem gadiem. Veterinārārste atklāj, ka dzīvnieku īpašnieki bieži šo problēmu jauc ar barības alerģiju un nespēj saredzēt atšķirību.

Taču, neskatoties uz to, ka ir iespējams noteikt, pret ko tavam mājas mīlulim ir alerģija, veterinārārste iesaka ar to neaizrauties. "Tas nav vajadzīgs. Meklējot alerģijas, var pamatīgi iedzīvoties problēmās," viņa skaidro.

Ja pamani savam mājas mīlulim ādas alerģijas pazīmes, piemēram, niezi un ādas bojājumu, veterinārārste vispirms iesaka atbrīvoties no iespējamiem ādas parazītiem – blusām, izmantojot pretblusu līdzekļus. Tie ir pieejami pilienu veidā, kā tabletes vai kaklasiksnas. Piemēram, skaustā pilināmi pilieni savu iedarbību saglabā četras līdz piecas nedēļas. Taču jāatceras, ka suņiem paredzētais līdzeklis jālieto atkarībā no dzīvnieka svara kategorijas (to ir četras). Turpretim kaķiem ir domāts cits pretblusu preparāts. Arī tas jādozē atkarībā no dzīvnieka svara.

Jāatceras, ka pēc pretblusu pilienu lietošanas dzīvnieku nedrīkst mazgāt, lai nemazinātos zāļu efektivitāte. Ja tomēr vēlies dzīvnieku nomazgāt, tad labāk to darīt pirms pilienu lietošanas un pāris dienu nogaidīt, kamēr atjaunojas ādas normālais pH līmenis, un tikai tad iepilināt līdzekli. Šāda secība nepieciešama tāpēc, ka pilieni iedarbojas caur ādu – brīdī, kad ērce vai blusa iekož, tā aiziet bojā.

Apstrādi pret parazītiem Borovaja iesaka veikt no marta līdz oktobra beigām. Vairāk par to, kā pasargāt savu mājas mīluli no parazītiem gan iekštelpās, gan ārā, lasi šajā rakstā.

Saimnieki saviem dzīvniekiem ļoti bieži dod cilvēkiem paredzētas zāles alerģijas ārstēšanai (antihistamīnus), taču to efektivitāte uz dzīvnieku ir ārkārtēji zema – pieci līdz 15 procenti. Biežāk tie izraisa miegainību, kā rezultātā vēlme kasīties samazinās, taču problēma netiek risināta. Šī iemesla dēļ veterinārārste dzīvnieku saimniekiem tomēr iesaka pirms medikamentu došanas mājas mīlulim vērsties pēc palīdzības pie speciālista.

Samērā efektīvs līdzeklis pret alerģijām ir speciālie šampūni, ar kuriem dzīvnieks jāmazgā. Var izmantot nomierinošus, mitrinošus vai dezinficējošus šampūnus. Taču arī pirms piemērotākā mazgāšanas līdzekļa izvēles vajadzētu aprunāties ar veterinārārstu. Speciālie dzīvnieku šampūni gan efektīvāki būs suņiem, nevis kaķiem.

Ja uz dzīvnieka ādas esi novērojis dziļas brūces, būtu jāizvairās no joda, briljantzaļā u. c. spirtu saturošu preparātu izmantošanas. Savukārt, ja dzīvnieks cīnās ar nekontrolētu niezi, Borovaja iesaka nekavējoties vērsties pie veterinārārsta, kurš palīdzēs atjaunot mājas mīluļa dzīves kvalitāti.