Zooloģiskā dārza dzīvniekiem dzīve ir ļoti vienkārša – lielāko dienas daļu viņi guļ, kā arī viņiem nav jāmeklē barība, jo tā zoodārza iemītniekiem tiek nolikta deguna priekšā. Aktivitāšu trūkuma un vienmuļā dzīvesveida dēļ zooloģiskajā dārzā dzīvojošie dzīvnieki ir pakļauti aptaukošanās riskam, kas pēcāk var radīt nopietnas veselības problēmas. Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka atklāj, ko zoodārzs dara, lai savu iemītnieku ikdienu padarītu krāsaināku un palīdzētu viņiem kļūt aktīvākiem.
Lielākoties visas dienas zooloģiskajā dārzā mītošajiem dzīvniekiem ir vienādas, taču dabā tā nekad nenotiek. Dzīvojot savvaļā, dzīvnieka ikdiena ir neparedzama un daudzveidīga. Nekad nevar zināt, kad tev uzbruks ienaidnieks vai vajadzēs aizstāvēt savu teritoriju, kā arī katru dienu jādodas barības meklējumos. Visas šīs aktivitātes savvaļā dzīvojošos zvērus nodrošina ar tiem nepieciešamajām kustībām un palīdz tiem neaptaukoties. Taču, dzīvojot zooloģiskajā dārzā, barība dzīvniekiem tiek pienesta, viņiem tā nav jāmeklē un par to nav jācīnās. "Viņi dzīvo ļoti vienkārši. Voljērā ir nolikta barība, un viņi to apēd," stāsta Līdaka. Šī vienmuļā dzīvesveida dēļ zoodārza iemītnieki nereti saskaras ar liekā svara problēmām.
Līdaka atklāj, ka aptaukošanās risks lielāks ir zīdītājiem, sevišķi pērtiķiem. Šiem dzīvniekiem ir nepieciešama ģimene, kas motivē viņus kustēties. Ja pērtiķis būs viens pats, tad viss, ko dzīvnieks darīs, – augu dienu sēdēs un ēdīs. Arī varāni (lielās ķirzakas) nereti ātri vien aptaukojas. Līdaka atklāj, ka ir divi varianti – vai nu varāns ir aptaukojies, vai agresīvs. "Ja viņam gribas ēst, viņš ir diezgan agresīvs. Bet, ja tu gribi mierīgu varānu, tad viņš ir bagātīgi jābaro. Savukārt, ja viņu dāsni baro, tad varānam ļoti ātri rodas liekais svars," skaidro zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs.
Retāk ar liekā svara problēmām saskaras putni, bet šāda problēma gandrīz nekad nepiemeklē zoodārzā mītošos abiniekus un čūskas. Līdz ar to zooloģiskā dārza darbinieki ik dienu prāto, kā padarīt tur mītošo dzīvnieku ikdienu daudzveidīgāku un palīdzēt viņiem izvairīties no liekā svara problēmām. "Mūsdienīgu zoodārzu galvenais uzdevums ir rūpēties par dzīvnieku "nodarbinātību", ko mēs arī nemitīgi darām," uzsver Līdaka.
Problēmas risinājums – dzīvnieku nodarbināšana un teritorijas paplašināšana
Rīgas Zooloģiskā dārza vadība apzinās, ka tur mītošajiem dzīvniekiem ir nepieciešamas papildu nodarbes, kas viņu ikdienu ne tikai padarītu aizraujošāku, bet arī pasargātu no liekā svara problēmām. Viens no risinājumiem ir dzīvnieka dzīvojamās teritorijas paplašināšana. Līdaka atklāj, ka agrāk teritorijā, kur šobrīd uzturas tikai lauvas, dzīvoja trīs sugu dzīvnieki – leopardi, jaguāri un lauvas. "Iepriekš viņiem gandrīz vai vispār nebija, kur izskrieties," viņš stāsta. "Cilvēki tad varēja priecāties par to, ka zoodārzā ir daudz dzīvnieku, kuri patiesībā tikai gulēja un ēda, jo citu neko viņi nevarēja darīt."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
