Kanādas zeltslotiņa – mūsdienu latvānis. Vai tā pārņem Latviju?

"Tavs Dārzs" ar ekspertu palīdzību skaidro, kā šis augs nonācis Latvijā, kāpēc tas nav iekļauts invazīvo augu sugu sarakstā, kā ar to cīnīties, kā arī to, vai šo augu var lietot savā labā, proti, ārstniecības nolūkos.

Ārzemniece, kas Latvijā pamatīgi iedzīvojusies

Daudzgadīgais un vismaz 70 līdz 210 centimetrus garais lakstaugs, kurš spilgti dzelteniem ziediem zied no augusta līdz pat oktobrim, Eiropā ir ievests no Ziemeļamerikas. Turklāt šis augs, kā liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dati, ir viens no senākajiem dekoratīvajiem augiem, kas Eiropā ieceļojis no Ziemeļamerikas.

Piemēram, Anglijā Kanādas zeltslotiņa ir zināma kopš 1645. gada, vēlāk tā kļuvusi tik ļoti iecienīta, ka izpletusies arī Centrāleiropas, Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs. Šī suga kultivēta botāniskajos dārzos, izplatīta stādaudzētavās, kā arī Kanādas zeltslotiņa iekarojusi dārznieku sirdis – augs viegli ieaug, turklāt arī ir ļoti pievilcīgs. Nav arī pieskaitāms pie cimperlīgajiem augiem, jo tas labi jūtas ne tikai sausā augsnē, bet arī vidēji mitrā, nereti pat ļoti mitrā augsnē. Košais augs plaši izplatījies Polijā, naturalizējies arī Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un citviet. Tomēr daudzās valstīs Kanādas zeltslotiņa tiek uzskatīta par agresīvu un invazīvu augu, tāpēc tā iekļauta invazīvo augu sugu sarakstā. Un ne velti, jo, kā vēsta DAP dati, šī auga sēklas veidojas iespaidīgā daudzumā, jo Eiropā viens augs var saražot pat vairāk nekā 10 tūkstošus sēklu. Turklāt Kanādas zeltslotiņa izplatās ne tikai ar sēklām, bet arī veģetatīvi, proti, ar sakņu fragmentiem.