10 jautājumi un atbildes par apkures sezonu Rīgā  (1)

Apkopojot "Rīgas siltums", "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) un citu apsaimniekotāju sniegto informāciju medijiem, "Tava Māja" ir sagatavojusi apkopojumu par apkuri Rīgā.

Vai apkuri Rīgā mājām pieslēdz tikai tad, kad vidējā āra gaisa temperatūra trīs diennaktis pēc kārtas nepārsniedz +8 grādus?

Kā uzsver "Rīgas siltums", jau sen vairs nepastāv tāds noteikums. Rīgā apkures sezonu var sākt sev vēlamā laikā, ja vien mājai nav parādu par patērēto siltumenerģiju un siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

Apkures sezonas uzsākšana notiek automātiski?

Ēku apsaimniekošanas uzņēmums "Latvijas Namsaimnieks" skaidro, ka tas nenotiek automātiski, jo katras ēkas iemītnieki paši izvēlas brīdi, kad vēlas sākt apkures sezonu.

Kā dzīvoklim var pieslēgt apkuri?

Dzīvokļos apkuri pieslēdz pēc dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas. Par to ir jānobalso vairākumam dzīvokļu īpašnieku, pēc tam vēlme jāpauž arī ēkas pilnvarotajai personai vai apsaimniekotājam, kurš ar iesniegumu vēršas pie "Rīgas siltums". Kā norāda "Rīgas siltums", šogad uzņēmums pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu sāka saņemt jau septembra sākumā.

Apkuri var nodrošināt arī vasaras mēnešos?

Kā pastāstīja AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence, Rīgā ir mājas, kuras neatslēdz apkuri visu gadu, lai drēgnajās un lietainajās vasaras dienās mājoklī pastāvīgi būtu komfortabli. Šogad tādas bija 60 ēkas.

Viņa skaidro, ka apkure vasarā ir iespējama, jo visās Rīgas ēkās, kas pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmai, ir moderni automatizēti siltummezgli, kas nodrošina, ka, āra gaisa temperatūrai pazeminoties, apkure automātiski pieslēdzas, bet, āra gaisa temperatūrai paaugstinoties, apkure automātiski atslēdzas. "Tādējādi iedzīvotājiem ir nodrošināts komforta režīms, turklāt, pareizi ieregulējot siltummezglus, māja patērē tikai tik siltumenerģijas, cik ir nepieciešams," atzīmē Rence.

Kādi Ministru kabineta noteikumi ir attiecināmi uz siltumenerģiju un tās piegādi?

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.876 " Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi", kas ir spēkā no 2008. gada 30. oktobra.

Kā notiek siltumenerģijas piegādāšana daudzdzīvokļu ēkām?

AS "Rīgas siltums" siltumenerģiju daudzdzīvokļu ēkām piegādā kā kopīpašumam, pamatojoties uz Latvijas Republikas MK 21.10.2008. noteikumu Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" nosacījumiem un savstarpēji noslēgto līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu, ko daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašnieki kā kopīpašnieki ir noslēguši ar ēkas apsaimniekotāju.

Saskaņā ar Līguma un Noteikumu nosacījumiem AS "Rīgas siltums" siltumenerģiju piegādā siltumnesēja veidā līdz siltumapgādes sistēmu piederības robežai (kas parasti ir ievads ēkā) un, pamatojoties uz ēkas siltummezglā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja rādījumiem, izraksta ēkas apsaimniekotājam vienu rēķinu par visai ēkai kopumā piegādāto siltumenerģiju (gan apkurei, gan karstajam ūdenim, kā arī karstā ūdens cirkulācijai, neizdalot tos atsevišķi).

AS "Rīgas siltums" izrakstītā rēķina tālākā sadale, aprēķinot maksu par vienu kvadrātmetra dzīvokļa/telpas kopējās platības apkuri, maksu par karstā ūdens sagatavošanu, tai skaitā karstā ūdens cirkulāciju, ir ēkas apsaimniekotāja kompetencē, atgādina uzņēmuma pārstāve Linda Rence. Viņa skaidro, ka tieši šī iemesla dēļ AS "Rīgas siltums" rīcībā nav informācijas par atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādiem.

Līdz kuram datumam visās mājās Rīgā plānota apkures sezonas uzsākšana?

Kas notiek ar mājām, kur ir parāds? Kā tas ietekmē godprātīgos maksātājus?

AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence stāsta, ka uzņēmums rūpīgi strādā ar parādniekiem, sūtot atgādinājuma vēstules par neizpildītajām saistībām, informējot par parādu arī iedzīvotājus. Turklāt, kā atzīmē Rence, šī daudzpakāpju brīdināšanas sistēma ir gadiem izstrādāta un aizvien tiek pilnveidota. Rence atsaucas arī uz LR MK "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" Nr. 876, proti, AS "Rīgas siltums", nesaņemot samaksu par piegādāto siltumenerģiju, ir tiesīga pārtraukt siltumenerģijas piegādi ēkām, brīdinot par to lietotāju.

"Ikviens dzīvokļu īpašnieks ir daudzdzīvokļu mājas kopīpašnieks un ir līdzatbildīgs, norēķinoties par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī rūpējoties par kopīpašuma tehnisko stāvokli," atgādina uzņēmuma pārstāve.

Viņa arī izskaidro ēkas īpašnieku līdzatbildību, salīdzinot to ar situāciju, ja mājā nav centralizētā siltumapgāde, bet gan malkas apkures katls. "Lai ziemā nodrošinātu siltumu, ir jāiepērk malka. Tādēļ katram dzīvokļu īpašniekam jāsamaksā noteikta summa malkas iegādei, lai tās pietiktu visai ziemai. Situācijā, ja visi nesamaksā – malku var iegādāties tikai par to naudas summu, kas ir kopīgi iekasēta. Tādēļ, ja malku neiegādājas pietiekamā daudzumā – apkures sezonas vidū tā var arī beigties un māju nebūs iespējams apkurināt," piebilst AS "Rīgas siltums" pārstāve, "līdzīgi tas ir ar daudzdzīvokļu māju, kurā ir centralizētā siltumapgāde un apkures, karstā ūdens sistēmas ir kopīgas, katra daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieka/īrnieka atbildība ir norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem, lai neciestu citi godprātīgie dzīvokļu īpašnieki/īrnieki."

Taujāts par parādiem, RNP pārstāvis Krists Leiškalns informē, ka 10 adresēm saistībā ar nenorēķināšanos par piegādātajiem pakalpojumiem, AS "Rīgas siltums" jau vasarā pārtrauca siltuma piegādi, kā rezultātā šajās ēkas jau no vasaras nav pieejams siltais ūdens. Viņš skaidro, ka šobrīd visās šajās mājās ir sasauktas kopsapulces, lai dzīvokļu īpašnieki pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību.

"Tā kā minēto dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki maksājumus nav veikuši savlaicīgi un pilnā apmērā, norēķini ar AS "Rīgas siltums" veikti atbilstoši faktiski iekasētajam apmēram, ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (turpmāk – Likums) 14. panta (42) daļu. Ņemot vērā Likuma 9. pantā noteikto, par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā par Likuma 6. panta otrās daļas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, dzīvojamās mājas īpašnieks atbild Likumā noteiktajā kārtībā, dzīvokļu īpašnieki (kā dzīvojamās mājas kopīpašnieki) ir atbildīgi par savlaicīgu norēķinu veikšanu, lai pakalpojums tiktu nodrošināts," norāda Leiškalns.

Viņš arī atzīmē, ka vēl vairākas ēkas, kam netiek nodrošināta apkure, ir atsaukušas pārvaldīšanas pilnvarojumu RNP. Šis jautājums par apkuri jārisina, sadarbojoties jaunajam pārvaldniekam un AS "Rīgas siltums".

Cik lieli ir parādi par piegādāto siltumenerģiju Rīgā?

AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence atklāja, ka šobrīd klientu (apsaimniekotāju/pilnvaroto personu/ēku īpašnieku) parāds AS "Rīgas siltums" par piegādāto siltumenerģiju ir 1,7 miljoni eiro.

"Tava Māja" vaicāja arī RNP pārstāvim Kristam Leiškalnam, cik RNP ir daudz parādnieku, kas nav norēķinājušies par apkuri, uz ko viņš informēja – kopējais parāda apjoms par siltumenerģiju ir nepilni 12 miljoni eiro, bet, attiecībā uz aizvadīto apkures sezonu, RNP klienti nebija norēķinājušies nepilnu 1,9 miljonu eiro apmērā. Attiecībā uz aizvadīto apkures sezonu, RNP gala patērētāju vietā "Rīgas siltumam" samaksāja 1,9 miljonus eiro.

Kur var aplūkot daudzdzīvokļu māju īpašnieku parādus par piegādāto siltumenerģiju?

AS "Rīgas siltums" mājaslapā ir publicēti mājas īpašnieku parādi par piegādāto siltumenerģiju. Mājaslapā www.rs.lv jāizvēlas sadaļa "Iedzīvotājiem", bet pēc tam – "Daudzdzīvokļu māju īpašnieku parādi". Datus "Rīgas siltums" savā mājaslapā aktualizē reizi mēnesī līdz 7. datumam. Šeit var aplūkot parādniekus.