Saglabāt augstos griestus un ķieģeļu sienas: 'latviski-skandināvisks' dzīvoklis Rīgā

Kā stāsta Zane, dzīvoklis ir neliels – 36 kvadrātmetri. Šāds izmērs piemērots dzīvošanai vai nu vienam cilvēkam vai pārītim, viņa uzskata. Neskatoties uz to, ka dzīvoklis ir izmērā mazs, tajā tomēr ir divas istabas – dzīvojamā telpa kopā ar virtuvi un guļamistaba, kā arī atsevišķa skapja telpa, kur novietot drēbes un apavus, kā arī citas saimniecībā nepieciešamās lietas.

"Dzīvokli plānojām un iekārtojām mēs kopā ar vīru Normundu – gan dzīvokļa telpu plānojumu, gan krāsas, materiālus, interjeru. Kopumā bija viegli, jo šajā ziņā mums ar vīru abiem ļoti labi saskan. Ir līdzīga gaume un stila izjūta," tā Zane. "Palīdzēja arī tas, ka šis bija mums otrais dzīvoklis, kuru abi kopīgi iekārtojām, tāpēc patiesībā dizains šim Miera ielas dzīvoklītim lielā mērā līdzinās pirmajai dzīves telpai, kuru kopīgi veidojām pāris gadus atpakaļ. Mēs arī smējāmies, ka nekur tālu no savas gaumes un stila izjūtas tā arī netikām, jo gala rezultātā sanācis tāds kā mazais brālis mūsu pirmajam dzīvoklim."

Lai gan galvenos darbus veica uzticami meistari, visai daudz darījuši arī paši, piemēram, Normunds flīzēja virtuves sienu, paši nokrāsoja un salika visas iekšdurvis un grīdlīstes, kā arī veica vēl virkni atsevišķus mazos darbiņus.

Iekārtojot dzīvokli, pāris arī saskāries ar vairākiem izaicinājumiem, no kuriem galvenais saistīts ar nelielo rūmi. "Kā ietilpināt visas pamata funkcijas, atvēlot pietiekamu vietu mantu uzglabāšanai, kā arī nošķirt guļamistabu no pārējās dzīvojamās telpas. Vieglāk būtu bijis veidot vienas istabas dzīvokli, kur dzīvojamā telpa ir apvienota ar guļamistabu, tomēr mums šķita svarīgi, ka, lai arī neliela izmēra, tomēr guļamistaba ir izolēta no pārējās telpas." Savukārt, runājot par mantu glabāšanu, papildu vieta atrasta zem gultas, stāsta Zane. "Visai ilgs laiks pagāja, zīmējot un gudrojot telpas plānojumu, līdz beidzot nonācām līdz optimālam risinājumam, ņemot vērā visus telpas ierobežojošos faktorus un fiksētos elementus."

"Vēl pie izaicinājumiem varētu minēt griestu risinājumu," turpina Zane. "Mums bija ļoti svarīgi nezaudēt telpas griestu augstumu, tāpēc tie tika līdzināti un vietām no jauna veidoti vēsturiskie apaļie griestu stūri. Daudz vienkāršāks risinājums būtu apšūt griestus ar reģipsi, taču tas samazinātu griestu augstumu telpā, kas mums bija prioritārs." Līdzīgi esot bijis arī ar ventilācijas risinājumu. "Lai nezaudētu griestu augstumu, nolēmām atstāt redzamu, balti krāsotu ventilācijas cauruli, kas beigās tīri labi iederas kopējā dzīvokļa interjerā."

Jautājot par mājokļa iekārtojumu, Zane skaidro, ka interjeru varētu dēvēt par "latviski - skandināvisku". "Pamatā gaišas, gandrīz baltas sienu krāsas, kombinētas ar pelēkiem vai melniem toņiem. Dzīvoklī ieklāta eļļota oša koka dēļu grīda, kas palīdz radīt mājīgumu, siltumu, kā arī vienkārši ir patīkama pēdai. Arī budžets dzīvokļa izveidē un iekārtošanā bija ierobežots, tāpēc pieturējāmies pie principa, ka fundamentālo lietu, piemēram, santehnikas, apdares materiālu un elektrotehnikas izvēlē līdzekļi netika taupīti, taču citviet izmantojām lētākus risinājumus un dizaina elementus."

Bieži vien mājokļos lielākās galvassāpes sagādā virtuves iekārtošana. Zane stāsta: "Virtuvi pasūtījām pie sev zināma, jau pārbaudīta galdnieka, par kura darba kvalitāti nebija šaubu. Taču dizainu šai virtuvei, dodot darba uzdevumu galdniekam, patiesībā aizguvām un iedvesmojāmies no IKEA piedāvājuma."

Dzīvoklis nav liels, attiecīgi arī mēbeles kā tādas tajā, protams, nav pārlieku daudz, min Zane. "Jau tā mazo telpu bija svarīgi nepārblīvēt, atstājot maksimāli daudz brīvas vietas, lai būtu gaiss, ko elpot, un brīva vieta, kur apgrozīties."

Viņa piebilst – lai atdzīvinātu salīdzinoši garo gaiteni, tajā veidots divdaļīgs krāsojums, kas atdalīts ar dekoratīvu līsti. Savukārt vienu no dzīvokļa "odziņām" – ķieģeļu sienas atstājuši, jo tās vienkārši abiem esot dikti patikušas. "Šķiet, ka tās palīdz atdzīvinātu telpu, kā arī ļauj sajust ēkas vēsturisko elpu."

"Mums laikam vislabāk saistībā ar šo dzīvokli patīk tieši tā atrašanās vieta – Miera iela ar savu burvību un šarmu," pārdomās dalās Zane. "Pavisam tuvu ir plašs parks – mēs saucam to par "Zilo puķīšu parku", jo pavasarī to viscaur klāj zilu puķīšu paklājs, bet vispār oficiāli šis mūsu "parks" tiek saukts par Lielajiem kapiem. Paši esam aktīva dzīvesveida piekritēji, tāpēc vilinošs ir Mežaparka tuvums, kā arī attālums līdz Rīgas centram. Tā teikt – visas puses ātri un ērti sasniedzamas."