"Tavs Dārzs" apmeklēja uzņēmuma "Labie koki" rīkoto semināru Annas koku skolā par kokiem pilsētā, kuras laikā praktiskajā meistarklasē uzzināja vērtīgu informāciju par koku pareizu iestādīšanu. Lūk, daži noderīgi padomi, kurus var likt aiz auss:
- Rudenī pirms stādīšanas būtu labi lapu kokus atlapot. Ja nesanāk tos atlapot, tad augs ir bagātīgi jālaista. Koka sakņu kamolam jābūt slapjam.
- Lapu kokus stāda tad, kad kokiem birst lapas. Septembrī tos vēl nestāda.
- Koku sugas jāstāda īstajā vietā, tā rūpīgi jāizvērtē.
- Bedri pārsvarā rok tik lielu, cik liels ir koka sakņu kamols. Nevajag rakt tās dziļās bedres. Ja izrokam dziļu bedri, tad būs kā kapos – augsne "sasēdīsies".
- Stādāmbedrē jāsagatavo auglīga un arī irdena augsne. Nekas nav labāks par kompostu, piemēram, slieku kompostu. Tāpat var izmantot kompostu, kurā ir koku lapas, pļautā zāle vai kaut vai nezāles. Labāk, lai komposts ir izsijāts pirms likšanas stādāmbedrē, lai negadās "dažādi brīnumi". Šeit vari izlasīt speciālistes ieteikumus komposta veidošanā.
- Obligāti jāpalūko tas, vai augsnē nav maijvaboļu kāpuri. Tie noteikti ir jāizlasa laukā no augsnes. Ko ar tiem iesākt? Maijvaboļu kāpuri lielā cieņā ir tieši vistām.
- Ķieģeļi vai kaut kādi koka gabali kokam pa lielam netraucē. Ir pat speciālas augsnes, kur maisa to visu virsū – maļ ķieģeļus, stiklus, taisa substrātus. To ļoti aktīvi dara holandieši, kuri no Latvijas nopērk kūdru, bet pēc tam jauc visu ko klāt. Jumtu dārziem pārsvarā ir samalti ķieģeļi, dakstiņi un pat stikla pudeles.
- Augsni var likt pamīšus, proti, bedrē ber vienu lāpstu ar kūdru, otru – smilti, tad atkal kūdru.
- Koka saknītes nedrīkst atstāt "plikas", tās arī ir jāpieber ar augsni.
- Lai koki justos labi, augsnes virsējā daļā mēģina imitēt dabiskos meža augšanas apstākļus (parasti mežā zem lapām un zariņiem ir slānis). To var panākt, lietojot kūdru, skaidras, koku nobirušās lapas, kā arī šķeldu. Ja ir sašķeldota priede ar skujām, tad šī mulča ļoti patiktu rododendriem, jo tā skābinās augsni.
- Pie paša koka stumbra jauno šķeldu ber mazāk, jo šķelda sadalās, tā var būt pēc tam labvēlīga vieta sēnēm, kas ne vienmēr kokam ir labi. Jaunā šķelda neļaus augt ātrāk nezālēm, kā arī tā izskatīsies vizuāli skaistāk.
- Kad koks ir iestādīts, tad apkārt stumbram var aplikt niedru paklājiņu. Tādā gadījumā nevajadzēs likt trimmeru aizsargu ap koku (lai pļaušanas laikā koku neapskādētu – mehāniskie bojājumi). Niedru paklājiņš pasargās koku arī no sāls, aukstuma, vēja un saules ietekmes.
Tikko kā iestādītajam bērzam Annas koku skolā apkārt aplikts ne tikai niedru paklājiņš, bet arī speciālais ūdens maiss.
- Pret bebriem veikalos var iegādāties arī speciālus žogus, lai tie netiktu klāt koka stumbram.
- Svarīgi ir pasargāt koka stumbra apakšējos divus līdz trīs metrus, jo tie ir visvairāk pakļauti zemajai gaisa temperatūrai. Koka stumbru var aptīt ar dažādiem materiāliem.
- Vai ir kāda alternatīva niedru žodziņam/paklājiņam? Ir kādas desmit alternatīvas, kā arī dažādi pētījumi par to, kas ir labāks. Kā norāda Neilands, var ar audumu tīt, ir niedres, salmi, bambuss, tad ir krāsojamas vai pat pūšamas lietas, piemēram, māls ar kaļķi. Var kaut vai avīzes, kartonus vai egļu zarus.
- Labāk koka stumbru nostiprināt ar elastīgiem materiāliem.
- Pie koka stumbra pēc stādīšanas var piestiprināt speciālus ūdens maisus, kas atvieglos laistīšanu. Šādu maisu piepilda ar ūdeni, bet pēc tam ūdens lēnām caur to tek uz koka saknēm (tajā var iepildīt sešus līdz astoņus spaiņus ar ūdeni). Ūdens no maisa iztek aptuveni diennakts laikā. Speciālie maisi maksā vairāk nekā desmit eiro (Neilanda minētajā piemērā maiss izmaksāja 18 eiro+PVN). Maisus var izmantot vairākas sezonas, novembrī tos labāk ņemt nost, bet pavasarī tos uzliek atkal.
- Rudenī ļoti svarīgi salaistīt skujkokus. Bagātīgi jāsalaista rododendri, egles, priedes un citi koki.
- Nav jāpērk pat speciālie ūdens maisi. Ir arī citas alternatīvas, piemēram, var nolikt bērza sulu maisu un izdurt tam caurumu vai kaut vai mucu vai spaini, kuram ir caurums. Galvenais, lai no tā lēnām tek ārā ūdens. Kā iedrošina Neilands – galvenais ir improvizēt!
- Vēlams kokam apkārt sasit mietus un to nostiprināt ar lentām, lai koks nekustas. Lieliem kokiem labāk izvēlēties platas lentas. Lentas vajadzētu turēt trīs līdz četrus gadus maksimums, bet Eiropas arboristu padome rekomendē lentu turēšanu divus gadus.
- Arī iesistajiem mietiem vēlams būt vienādā līmenī, tāpēc šeit der ņemt talkā līmeņrādi! Izskatīsies arī vizuāli skaistāk.
- Cik augstiem jābūt mietiem? Pirms dažiem gadiem mietus taisīja 80 centimetrus līdz vienu metru augstus. Kā norāda Neilands, divus metrus augstos mietus var viegli iedzīt, turklāt arī trepes nevajag, tas ir tāds vidējais variants mietiem. Savukārt Norvēģijā ir trīs metrus gari mieti.
- Cik ilgi šie mieti jātur pie koka? Līdz koks ir ieaudzies. Viņu var atsiet un pašūpināt. Svarīgi ir pavērot to, vai nešūpinās sakņu kamols. Šūpināšanas laikā varēs sajust to, vai šis koks būs ieaudzis.
- Kāpēc koki nobeidzas? Pirmie divi gadi – ūdens trūkums, bet pēc tam pļāvēji pastrādā.
- Kā uzzināt to, cik vecs ir koks? Ja jūs nezinat, cik koks varētu būt vecs, tad pieejiet un paskatieties, cik tas ir resns diametrā. Tas būs arī viņa gadu skaits. Cik centimetru – tik gadu. Ja kokam ir nodrošināti visi augšanas apstākļi – gaisma, ūdens, tad vidēji koks diametrā aug pieci milimetri gadā.
Foto ieskats meistarklases praktiskajā daļā:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
