Rudens skaistules krizantēmas: padomi to audzēšanā un pārziemināšanā

"Tavs Dārzs" jautājumus par krizantēmu audzēšanu vaicāja Bulduru Dārzkopības vidusskolas siltumnīcas vadītājai Laimai Ozoliņai. Tāpat arī sarūpējām krizantēmu "ABC", kuru var skatīt rakstā zemāk.

Ar Multiflora grupas krizantēmām [aut. – daudzziedu krizantēmām] ir sarežģītāk. Lai tās izaudzētu, ir vajadzīgs viens stāds. Ja šī krizantēmas pārziemo, augam nāk daudzi dzinumi. Tie dzinumi pēc tam krīt ārā no poda, neturas. Pat profesionāls dārznieks ar to nevar tikt galā – vajadzīgi sietiņi utt. Var mēģināt pārziemināt, bet mēs Bulduru Dārzkopības vidusskolā to nedarām. Dārza krizantēmas ziemo daudz labāk. Mēs krizantēmas neglabājam, visas nonāks komposta kaudzē. Tāda ir tā patiesība.

Es vienmēr cilvēkiem dodu to cerību un darbošanās prieku. Rezultāts var būt dažāds. Pirmkārt, daudz ko nospēlē laikapstākļi, kad tu to krizantēmu esi ielicis zemē. Tāpat svarīgs tas, kāda ir ziema, jo, ja būtu sniegs, tad vispār nebūtu bēdas par augu ziemošanu, bet, ja nāk aukstums un pilnīgi nav sniega... Tagad daudzi vispār mulčē augus (ar kūdru vai lapām) vai piesedz, jo nevar tā vienkārši atstāt. Krizantēmas neiesaku pārziemināt, bet ir cilvēki, kuriem 100 % viņas sanāk pārziemināt. Cepuri nost, ja viņiem sanāk un augs zied!

Būtu pareizi vasaras krizantēmas, ja viņas ir dārzā, pārnest siltumnīcā. Krizantēmas vispār nav vienkārši ziemināt. Agrāk bija dažas šķirnes, kas tā arī auga dārzā, neviens viņas nestiepa uz siltumnīcām. Tagad ir ļoti daudz tādas šķirnes, kas ir vēlākas, viņas ārā neizzied, tāpēc cilvēki nes iekštelpās vai siltumnīcā. Ja siltumnīcā atstāj, tad krizantēma ir jāpiesedz. Siltumnīcā ziemā jau arī ir aukstāks, tāpat salst cauri. Ja krizantēma ir siltumnīcas dobē, tā dobe ir pacelta virs zemes, krizantēmai salst arī no sāniem. Savukārt, ja viņa ir izstādīta dārzā, tad salst arī no augšas. Cik paradoksāli, ka augi laukā sajūt to siltumu, kas nāk no apakšas. Viņiem ar to pietiek. Mums tikai tā liekās – kas tur par siltumu?

Krizantēmas ziemo ar jaunajiem dzinumiem. Tās, visticamāk, izdzīvos. Bieži vien saka, ka nopērk no mums augus, bet pēc tam pasaka – neizziemoja. Viņām ir vajadzīgs iesakņošanās laiks. Podiņos nopirktajām krizantēmām rudens vidū sakņu sistēma ir iespiesta, paspēt viņš sasakņoties nevar, tas sakņu kamoliņš tur tā arī stāv. Kaut gan es pērn šīs oktobrī arī iestādīju ārā pārziemināšanai – daļa man pārziemoja, visas nē, arī tajā vēlajā rudenī. Ja krizantēma dobē būtu augusi no vasaras, tad pārziemošanas process būtu daudz lielāks, jo augs jau savu "māju" jau ir atradis. Pēc tam to rudenī jāapgriež, jāatstāj 10 līdz 15 centimetru garumā kātiņi, jāgaida ziema. Kad ziema pagājusi, tad pavasarī var redzēt to, cik tad augs ir labi pārziemojis. Ja viss ir kārtībā, tad vēlams pavasarī krizantēmu sadalīt pa mazākiem stādiem atsevišķi un pārstādīt.

Apgriešanas princips visiem ir vienāds, tajā skaitā arī lielziedu krizantēmām. Viņām ziemošanas variants ir tikai pie saknītes (zaļie dzinumiņi). Augšiņu mēs nedaudz atstājam tikai tā iemesla pēc, ka ziemcietēm mēs tā atstājam, lai lapas vai sniegs var ieķerties. Tas ir tas segmateriāls.

Visi dabīgie segmateriāli ir ļoti laba vide arī pelēm. Viņas noteikti apēdīs tos zaļos krizantēmu dzinumus, tādēļ es baidītos likt salmus. Nekad savā dzīvē neesmu izvēlējusies neko segt ar lapām, jo zem lapām ir visa veida kaitēkļi, gliemeži, peles taisa migas utt. Ja nu vienīgi tās lapas sagrābj tad, kad tās ir sausas, tās ir ieliktas maisos, neļaujot tām salīt, jo lapas ļoti ātri sāk dalīties. Tad tādas slapjas lapas nevar likt virsū. Ja es kaut ko gribētu piesegt, es izvēlētos tikai kūdras substrātu. Uzliktu 2 līdz 5 centimetru slāni pēc vajadzības (ja būtu smilšaināka un mazāk iekoptāka zeme, tad varētu tur likt vairāk). Pavasarī tad laicīgi varētu norušināt. Protams, ļoti daudzi cilvēki sagrābj tās sausās lapas un liek uz rozēm, liek pat agrotīklus vai plēves. Ir dažādas metodes, to nedrīkstam apstrīdēt. Arī amatieris ir atradis savu metodi, ja tas izdodas – tikai uz priekšu!

Standarts – kā iestādi, tev ir jālej un jābaro. Tikko tas augs sāk augt, ir jādod vairāk "cukurs" –slāpeklis. Sākumā der arī visi kombinētie mēslojumi, kur kālijs, fosfors un slāpeklis ir līdzīgās daļās (attiecība 18:18:18), bet tad, kad krizantēmas sāk jau pumpurus raisīt un ziedēt, tad pāriet uz tādiem mēslojumiem, kur tas kālijs (NPK) paliek arvien lielāks (NPK skaitlim jābūt lielākam, bet pārējiem skaitļiem jābūt mazākam, akcents ir uz kāliju). Protams, jāseko, lai augam tiek iedots arī kalcijs. Ja pilnmēslojumos nav kalcija, tad kaut vai atsevišķi jāpērk kalcija nitrāts un jābaro augs ar to. Mikroelementi ir visos kompleksajos mēslojumos, bet citreiz ir tā, ka to pietrūkst. Tad ir vēlams kādu reizi iedot atsevišķi šo mikroelementu šķīdumu. Ja ir normāla zeme dārzā (nav galīgā smilts) un, ja tu paņem divus universālos pilnmēslojumus (viens, kas ir vasaras puķēm, otrs, kas tendēts ar vairāk kāliju), pietiek. Augs, kurš ir iestādīts dārza zemē, viņš jau pats daudz ko atrod. Grūtāk ir augiem podos vai kastēs, jo tie ir atkarīgi no dārznieka – cik daudz barību iedos un aplaistīs. Katrs strādā ar savām metodēm, bet galvenais ir tas, lai sanāk.

Šajā rakstā vari aplūkot to, cik gan skaisti zied krizantēmas un citi augi Bulduru Dārzkopības vidusskolas stikla pilīs, bet rakstos zemāk vari izlasīt vēl citus rakstus par rudens skaistulēm – krizantēmām.