Invazīvās sugas Latvijā – nelūgtie viesi, kas atstāj neizdzēšamas pēdas

Latvijā par invazīvām tiek uzskatītas 18 dzīvnieku sugas, taču, kā stāsta botāniķe, to skaits aug. Lielākā daļa no tām ir jūras organismi, taču ir arī zīdītāji, kukaiņi un pat gliemeži. Latvijas teritorijā šīs sugas nonākušas dažādos ceļos. Piemēram, lielākā daļa ūdens dzīvnieku mūsu ūdeņos nonākuši ar kuģu balasta ūdeņiem vai caur izrakto kuģu ceļu kanāliem. Savukārt zivis savvaļā visbiežāk nonāk no zivjaudzētavām, pārvadājot un izlaižot ūdenstilpēs dzīvas zivis, kā arī izmantojot tās kā citu zivju dzīvu ēsmu.

Tādi invazīvo sugu pārstāvji kā Amerikas ūdeles un jenotsuņi savvaļā nonākuši, izbēgot no kažokzvēru audzētavām. Sugu izplatību veicina arī klimata pārmaiņas, kā rezultātā arvien tālāk uz ziemeļiem izplatās dienvidiem raksturīgās sugas. Siltākas ziemas un kopējais temperatūras kāpums ļauj Latvijā izdzīvot, piemēram, sarkanausu bruņurupučiem. Tie savu dzīvi Latvijā uzsāk kā mājdzīvnieki un tad cilvēku rīcības rezultātā nonāk savvaļā. Botāniķe stāsta, ka arī citi akvārijā mītoši dzīvnieki, izlaisti brīvā dabā, potenciāli var kļūt par invazīvajām sugām.

• Vairāk par sarkanausu bruņurupučiem un to, kādu postījumu tie nodara Latvijas dabai un vietējām sugām, lasi šajā rakstā.

Invazīvās dzīvnieku sugas ar vietējām sugām cīnās par barību, tādā veidā tās izspiežot, kas var būtiski samazināt vietējo sugu sastopamību. Šādu risku Latvijas sugām pašlaik nodara, piemēram, apaļais jūras grundulis, kurš strauji savairojies Baltijas jūrā. Kā atklāj Grīnberga, ātra vairošanās, spēja pielāgoties dažādiem vides apstākļiem un īsā laikā ieņemt plašas teritorijas ir invazīvām sugām raksturīgās iezīmes.

Invazīvās sugas par nevēlamām un bīstamām padara arī tas, ka tām visbiežāk nav dabisko konkurentu vai ienaidnieku, kas varētu kontrolēt to izplatību, minēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā. To apstiprina arī botāniķe: “Dabiskie ienaidnieki invazīvām sugām ir, bet daļa no tām strauji vairojas.”

Taču invazīvās dzīvnieku sugas negatīvi ietekmē arī citas neradniecīgās dzīvnieku sugas, to izdzīvošanas un vairošanās sekmes. Invazīvai sugai kļūstot par dominējošu sugu, samazinās bioloģiskā daudzveidība un mainās faunas sastāvs.

Tāpat šie dzīvnieki var pārnēsāt vietējām sugām bīstamas slimības. Viena no tām ir vēžu mēris, ko pārnēsā Amerikas signālvēži. Šīs invazīvās vēžu sugas īpatņi pret vēžu mēri ir imūni, taču vietējās sugas vēži no tā aiziet bojā. Tāpat ir pierādīts, ka arī Ķīnas cimdiņkrabis pārnēsā dažādas citām sugām bīstamas slimības. Savukārt prusaki, kas Latvijā ienākuši jau 18. gadsimtā, var pārnēsāt cilvēkiem bīstamas slimības.