Seši jautājumi un atbildes par tūju kopšanu novembrī

Tūjas (ja podu materiāls ir ieskaņojies) vēl var stādīt līdz pat brīdim, kad zemē vēl var izcirst caurumu. Šobrīd pat no zemes raktās var stādīt. Nebūtu labi stādīt tūjas, kurām ir izrakta maza sakņu sistēma. Tikai lielākas var pašlaik stādīt.

Nedaudz jau ir par vēlu. Kaut gan atkal – ir dārznieki, kas pašlaik šobrīd frizē tūjas un saved kārtībā dārzu, lai pavasarī būtu miers. Ja ir vēlme, tad tūjas var "safrizēt", bet speciāli skriet dārzā tagad nevajadzētu. Ja zinām, ka pavasarī nebūs laika "safrizēt", bet varēsim tās tikai apgriezt maijā, tad labāk to darīt tagad.

Mēslojums ir liela bēda, ko cilvēki grib darīt rudenī. Aizskrien uz veikalu un skatās – rudens mēslojums. Pārdevējs vēl piebalso, ka rudens. Jā, rudens mēslojums tas ir, bet ne Latvijā ražots. Tas oktobris vai novembris neattiecas uz mūsu platuma grādiem! Iepakojumam mēs ne vienmēr varam ticēt. Rādītājs uz iepakojuma ir tieši slāpekļa daudzums (tiek atzīmēts ar N burtu). Būs uz paciņas NPK [aut. - N ir slāpeklis, P - fosfors, K- kālijs], šim N burtam ir jābūt nullei. Ja tas ir 4 vai 5 %, tad to nekādā gadījumā nedrīkst bērt! Augs sāks reaģēt! Mums ārā ir mainīga gaisa temperatūra ziemā, mēs nevaram vadīties pēc tā, kas ir teikts vācu literatūrā. Tur jau ir tā nelaime, ka nereti dārzkopji sajauc ar vācu. Ja mēs uzvērsim rudenī augam slāpekli (N), ap Ziemassvētkiem var būt gaisa temperatūra plusos, augs sāks reaģēt, bet tad uznāks aukstums pēc dažām nedēļām, piebriedušie un jaunie tūju dzinumi apsals, augs būs traumēts, bet pavasarī viņš apdegs.

Ir par vēlu mēslot tūjas. Ja neesam to izdarījuši septembra sākumā, tad labāk to nedarīt vispār. Nekas traks nenotiks, ja uz ziemu tūjas nesabarosim. Pašlaik tūjām liekam mieru, neaizraujamies ar barošanām un kopšanām.

Man ļoti daudzi klienti zvana un taujā par šo. Nedod, Dievs! Es pat iedomāties nevarēju, ka daudzi grib apsegt tūjas, tas nav vajadzīgs. Tūju saknes nevajag tagad bērt ar kūdru.

Jā, noteikti, tas ir obligāti veicams darbs! Viņas apķep ar sniegu, kas sāk lauzt nost zarus. Dažas tūjas, ja tās ir atsevišķā kompozīcijā, var apsiet ar šņorīti, lai tās negāžas. Tad būsim atbrīvoti no purināšanas. Ja ir milzīgs dzīvžogs, tad, protams, to speciāli darīt nevajag. Mēs savu lauku purinam. Tūjām sniegu var arī ar slotas kātu notraust (ja vien tas nav jau "saķepis"). Ja šis ir nokavēts un tūjas ir atlocījušās, tad līdz pavasarim viņas vajadzētu apsiet.

Pašlaik ir laiks, kad kurinām krāsnis un pirtis. Aicinātu nebērt ārā koksnes pelnus, bet tos uzbērt uz tūjām un zālāja. Tie sargās koku pret sēņu slimībām. Jāņem vērā, ka šis padoms der tikai tiem, kam zeme ir Pierīgā, Olainē, Babītē un šajā apkaimē, kur ir kūdrainās zemes. Tiem, kuriem mājās ir mālaina zeme, visdrīzāk, ka nē, bet visa Pierīga gan var bērt pelnus. Tos var bērt visu ziemu!

Šogad tūjām ir viena nelaime – tām iekšā ir neglīti dzeltenumi. Arī vecās tūjas ir sabirušas ar šīm dzeltenajām, vecajām skujām. Tas nav nekas traks! Šiem dzeltenumiem iemesls varētu būt ne tikai karstums un daudz kas cits. Vai tie ir jāpurina ārā? Tā kā viņu ir tik daudz, tad varbūt vajadzētu patīrīt tagad, bet pavasarī atkal. Manuprāt, ja mēs atstāsim daudz to sakritušo dzeltenumu, tad var rasties sēņu slimību perēkļi, kuri var sākt pūt. Šobrīd mums dārzā ir jāpadomā tas, kā visu iztīrīt, lai nerastos sēņu slimības.

Runājot jau par pavasara sākumu, pats būtiskākais būtu tūju laistīšana, bet tas attiecināms uz šogad vai pērn iestādītajām tūjām. Kolīdz pavasarī atlaidīsies zeme, tā dienā gaisa temperatūra būs plusos (+5 līdz +7 grādi), bet naktī mīnusos, tad arī būs klāt intensīvā pavasara saule un liels vējš. Saule aktivizēs tūju augšanu, bet vējš tām izsausinās zemi. Jaunajām tūjām pietrūks slapjuma, kā rezultātā viņas mitrumu sāks ņemt no sevis, paliks nesmukas. Pavasara sākumā tūjas ir obligāti jālej! Nevajag baidīties, ka naktī ir mīnusi. Tie taču mums bija arī visu ziemu! Lai sasalst ūdens – nekas! Apliešana ir ļoti nozīmīga. Tieši pirmā laistīšana ir nozīmīgāka par jebkuru veicamo darbu.

Ja tev ir kāds jautājums par augiem dārzā vai telpaugiem, to audzēšanu, stādīšanu vai citiem dārza darbiem, tad raksti to komentāru sadaļā vai arī e-pastā: maja@delfi.lv