Granadas nertera (Nertera granadensis) ir ļoti košs un neparasts telpaugs, jo tā oranžās ogas atgādina mazus mandarīnus vai tomātus. Savu neparasto ogu dēļ augu mēdz saukt arī par "koraļļu ogu" vai "koraļļu sūnu".
Auga nosaukumam ir arī īpašs skaidrojums – "nerteros" grieķu valodā nozīmē zems, zemu augošs, bet "granadensis" ir latīņu valodas vārds, kuram ir arī saistība ar vietu, kur augs ir atklāts. Šī vieta bijusi Dienvidamerikas ziemeļos, ko reiz angļu valodā dēvēja par "The New Granada".
Granadas nertera pēc izskata atgādina citu augu – soleiroliju (Soleirolia soleirolii), kuru angliski sauc par "baby tears" ("mazuļu asarām"), tiesa, šie augi nav radniecīgi. "Baby tears" lielākā atšķirība ir tā, ka tam nav košo ogu.
Šis spilgtais augs zied ar neuzkrītošiem ziediem, bet pēc tam veidojas spīdīgas ogas. Granadas nerterai patiks gaišas, labi vēdinātas telpas, bet šo augu nedrīkst novietot tiešos saules staros un caurvējā. Labi jutīsies telpā, kur gaisa temperatūra būs 13 līdz 18 grādi pēc Celsija. Ja augs tiks turēts pārāk karstā vietā vai saules staros, tad no skaistajām un košajām ogām nebūs ne vēsts. Augs būs tikai zaļš.
Svarīgi – auga substrāts nedrīkst izkalst! Augam patīk vienmērīgi mitra augsne. Lai izvairītos no pārlaistīšanas, ūdeni labāk liet paliktnī, bet augu nedrīkst atstāt ilgi mirkstam. Ja liesi virsū uz paša auga (no augšas), tad pastāv liela iespēja, ka augs var sākt pūt. Pavasarī, kad augs sāk priecēt ar ziedēšanu un ogām – jāpalielina laistīšanas deva, lai pasargātu substrātu no izžūšanas. Tas pats attiecināms uz vasaras mēnešiem. Ziedēšanas periodā vēlams auga lapiņas pasmidzināt ar ūdeni. Runājot par augu ziemas periodā, granadas nertera var nolikt ļoti vēsā un no sala pasargātā telpā (ap + 8 grādiem pēc Celsija). Arī šajā laikā nedrīkst aizmirst par šī auga laistīšanu, kā arī to, ka augs ir jānodrošina ar gaismu.
Nereti var novērot, ka auga odziņas paliek melnā krāsā. Tādā gadījumā tās ir jānolasa nost. Liec aiz auss – šī auga ogas ir indīgas, tāpēc nevajadzētu tās lietot uzturā. Tāpat vajadzētu uzmanīt savus bērnus vai mājdzīvniekus, lai tiem nav saskares ar šo košo augu.
Raksta tapšanā izmantota Niko Fermēlena grāmata "Telpaugi. Enciklopēdija", izdevniecība "Zvaigzne ABC", 2003, mājaslapa "Monaco Nature Encyclopedia", "Flowers&Plants", kā arī "Gardening Know How".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
