RTU studente izdomājusi risinājumu, kā roņu mazuļiem nekļūt par silto ziemu upuriem

Dabā roņu mātes savus bērnus dzemdē un baro ledū dabīgi izveidotā nišā. Tur mazais ir pasargāts no uzbrucējiem un sliktiem laikapstākļiem. Taču klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas rezultātā ledus vairs nav tik biezs un stabils, līdz ar to nišas, kur dzīvniekiem patverties, neizveidojas dabiski. Šī iemesla dēļ roņu mazuļi tiek izskaloti piekrastē, kur pēcāk arī meklē patvērumu. Patrīcija novērojusi, ka šī patvēruma meklēšana notiek instinktīvi, kā rezultātā dzīvnieki pat gāž atkritumu tvertnes un par pagaidu mājām izvēlas pludmales solu apakšu.

Atrodoties piekrastē, viņu galvenais uzdevums ir atpūsties un atgūt spēkus, lai pēcāk atkal dotos jūrā. Tāpat, uzturoties krastā, tie nomaina kažoku un, ēdot trekno mammas pienu, uzaudzē tauku kārtu, kas palīdz roņiem uzturēties aukstajā ūdenī un peldēt. “Viņam sākotnēji ir pūkainais kažoks, kas, uzturoties ūdenī, samirkst. Tas nomainās mēneša laikā, un tikai tad roņu mazulis ir spējīgs peldēt un izdzīvot aukstajos ūdeņos,” skaidro Mukāne. Ja kādu iemeslu dēļ, piemēram, cilvēku intereses nogurdināts, roņu mazulis par agru atgriežas jūrā, viņa iespējas izdzīvot ir niecīgas.
Kamēr mazie zviln saulē, mātes dodas atpakaļ jūrā meklēt barību. Mukāne atklāj, ka roņu mātes pie saviem pēcnācējiem lielākoties atgriežas pievakarē, kad nedraud briesmas. “Ja dzīvnieks redz apdraudošus faktorus, viņš no ūdens ārā nelīdīs,” viņa piebilst.

Taču mazulis, kas viens pats atrodas krastā, ir pakļauts vairākiem apdraudējumiem. Viens no tiem ir dabiskie ienaidnieki – lapsas un plēsīgie putni, bet otrs – cilvēki un viņu četrkājainie draugi – suņi. Nereti tieši cilvēki ir dzīvnieka lielākais drauds. Ziņkāres mākti, tie tuvojas dzīvniekam, to fotografē un pat cenšas tam pieskarties. Taču šāda darbība mazo ronēnu tikai sabiedē un liek viņam meklēt patvērumu kur citur, piemēram, tuvāk pilsētai, neapzinoties, ka tur viņam draud vēl lielākas briesmas. Nereti šie mazuļi, kas devušies slēptuves meklējumos tālāk no pludmales, iet bojā, jo tos sakož jau iepriekš pieminētie plēsēji, arī cilvēku mājas mīluļi – suņi. Šādu dabisko ienaidnieku sakostu dzīvnieku nācās redzēt arī Patrīcijai. Nepatīkamais skats, kas pavērās netālu no Miera ielas Jūrmalā, studentei palīdzējis aptvert, cik apdraudēti ir pludmalē izskalotie roņi, un pamudinājis rīkoties, lai situāciju uzlabotu.