Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2020. gada putnu izvēlējusies zivju dzenīti. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus atklāj, ka specifiskā dzīvesveida dēļ ziņas par šo sugu ir trūcīgas.
Zivju dzenītis (Alcedo atthis) pārtiek no nelielām zivtiņām, kuras noķer pikējot ūdenī. Savu ligzdu tas veido krastu atsegumos izraktās alās. Par alas piederību zivju dzenītim var droši pateikt ar ožas palīdzību – tai ir izteikta zivju smaka. Latvijā zivju dzenītis ir sastopams visu gadu. Latvijā krastu atsegumos alās ligzdo vēl divas putnu sugas – kolonijās ligzdojošā krastu čurkste un retais bišu dzenis. Atšķirībā no zivju dzenīša, abas šīs sugas pārtiek no kukaiņiem un savas ligzdu alas var veidot arī nesaistīti ar ūdeņiem.
"Tā kā sākam darbu pie jauna Latvijas ligzdojošo putnu atlanta, esam izvēlējušies šo sugu, lai aicinātu cilvēkus pārbaudīt upes, portālā "Dabasdati" reģistrējot gan zivju dzenīša, gan citu putnu novērojumus. Īpaši koncentrēsimies uz tām upēm, kur zivju dzenīšu uzskaites veiktas senāk, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par šīs sugas populācijas pārmaiņām. Turklāt 2020. gadā savu 30. jubileju atzīmēs mūsu kolēģi – Latvijas Dabas fonds, kura simbols ir zivju dzenītis," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Īpaša vērtība gan zivju dzenīšu novērojumu reģistrēšanā, gan Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta darbā būs ekspedīciju organizēšana pa upēm, kuras pieteikt ir aicināts ikviens interesents. Šī ir lieliska iespēja laivošanas entuziastiem apvienošanas kārtā iegūt vērtīgus datus par upju putniem. Bez zivju dzenīša upēs samērā bieži sastopami arī lielā gaura, gaigala, meža pīle, upes tilbīte un citi putni. Par saviem novērojumiem gan šādās ekspedīcijās, gan ārpus tām, ikviens aicināts ziņot portālā "Dabasdati" vai ierakstot putnu balsis, ziņot uz e-pastu: putni@lob.lv.
Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 25. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018) un mežirbe (2019).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
