Veterinārārsts Jānis Beinerts par braucienu uz Austrāliju: tas nebija pa tukšo  (4)

Portāls "Nytimes" vēsta, ka ugunsgrēkos Austrālijā bojā gājušai vairāki miljoni dzīvnieku – koalas, kamieļi, ķenguri un daudzi citi. Taču dzīvnieku aizstāvjus, veterinārārstus un biologus visvairāk satrauc tieši koalu izmiršana. Līdz šim brīdim uguns ir atņēmusi dzīvību jau aptuveni 25 000 Austrālijā mītošo koalu, vēsta "Nytimes".

Kamēr citi dzīvnieki, sajūtot briesmas, bēg, koalas intuitīvi rāpjas kokos, jo tur jūtas visdrošāk. Taču ugunsgrēka gadījumā šāda dzīvnieka rīcība var būt letāla, jo liesmas un karstums vēršas augšup, līdz ar to koka galotne nav piemērota vieta, kur patverties no uguns.

Šobrīd ugunsgrēku dzēšanā un dzīvnieku glābšanā ir iesaistīti visi Austrālijas spēki, tāpēc valsts lūdz palīdzīgu roku un aicina brīvprātīgos iesaistīties glābšanā. Beinerts atklāj, ka šo aicinājumu sadzirdējis arī viņš. "Pienāk dzīvē tāds brīdis, kad tu saproti – kaut kur, kaut kam tu esi vajadzīgs," veterinārārsts stāsta.

Ieraugot īsu sižetu internetā, kur bija redzams ugunsdzēsējs, kas, riskējot ar savu dzīvību, centās no liesmām izglābt koalu, vīrietis esot sapratis, ka arī viņam tur jābūt un jāpieliek roka dzīvnieku glābšanā. "Tas, ko mūsu mediji par to ziņo, ir viena desmitā daļa no tā, kas patiesībā tur notiek," atklāj Beinerts. "Tā ir traģēdija, ko mums ir grūti izprast. Visvairāk mani uztrauc tas, ka medijos aizvien biežāk sāk izskanēt frāze – mēs nevaram to kontrolēt."

Tā, daudz nedomādams, viņš iegādājās aviobiļetes un devās uz Sidneju, jo tieši tās reģionu, pēc veterinārārsta teiktā, uguns ir skāris visvairāk.

Vīrietis atklāj, ka mājinieki neesot ar ovācijām uzņēmuši viņa vēlmi doties uz Austrāliju, bet, neskatoties uz to, Beinerts esot izjutis atbalstu gan no ģimenes, gan kolēģu puses.

Portālam "Kokteilis" Beinerta kolēģe Diāna Romenkova atklāj, ka ceļā veterinārārsts pavadījis vairāk kā 40 stundas, jo lidojis uz Austrāliju caur Amsterdamu un Ķīnu. Taču, aizbraucot tur, atklājās, ka arī brīvprātīgajiem ir nepieciešama darba vīza, lai varētu iesaistīties glābšanas operācijās. "Visi tur ir ļoti atsaucīgi un gatavi pieņemt brīvprātīgos, bet viņiem ir ļoti strikta iebraukšanas un darba vīzu politika. Viņiem ir simpātiska mūsu vēlme palīdzēt, bet bez vīzas tur neko nav iespējams izdarīt," skaidro veterinārārsts. Šī iemesla dēļ pēc trīs dienām Sidnejā vīrietis nolēmis atgriezties dzimtenē.

Beinerts atklāj, ka esot bijusi iespēja palikt Sidnejā divas, trīs nedēļas un gaidīt vīzas noformēšanu, taču viņš izlēma doties atpakaļ uz Latviju: "Sēdēt divas nedēļas tur uz vietas un neko nedarīt nebija variants, tāpēc steidzos atpakaļ, lai būtu noderīgs tepat (Latvijā) uz vietas."

Neskatoties uz to, ka veterinārārstam neizdevās kā brīvprātīgajam iesaistīties dzīvnieku glābšanā, viņš atklāj, ka izdarīto ne mirkli nenožēlo: "Tas, ka es aizbraucu un atbraucu, nebija pa tukšo. Esmu dabūjis kontaktus un aprunājies ar tur esošajiem cilvēkiem."

Uz jautājumu, vai ir plānots kārtot darba atļauju, un doties atpakaļ uz Austrāliju, Beinerts atbild: "Man ļoti patīk šis izteiciens, pie kā šobrīd arī pieturos – "Pateici vārdu, tu esi vergs, nepateici vārdu – tu esi saimnieks"."

Jau iepriekš ziņojām, ka šīs sezonas krūmāju ugunsgrēku sezona Austrālijā ir īpaši postoša. Ugunsgrēki intensificējās 2019. gada septembrī, īpaši smagi skarot valsts austrumus. Pēdējo mēnešu laikā izdeguši ap pieciem miljoniem hektāru krūmāju un gājuši bojā vismaz 24 cilvēki. Ugunsgrēki īpaši ātri izplatās rekordaugsto temperatūru un vēja dēļ.