Acāliju karaliene Skaidrīte Matisone: stāvēšu kā mūris par augiem

Ar Skaidrīti LU Botāniskā dārza stikla pilīs esam tikušās vairākkārt, un katru reizi es nevaru beigt apbrīnot sievietes degsmi, kad viņa runā par acālijām. Viņa man ar aizrautību stāsta par dažādajām šķirnēm, kopšanu un lietām, kas jāņem vērā, lai izaudzētu skaistus un veselīgus augus. Tieši kā reiz tagad LU Botāniskais dārzs ir acāliju kupenās, tāpēc Skaidrīte mudina visus interesentus braukt un aplūkot skaisto ziedoni. Acāliju māja ir viņas otrās mājas, vieta, kas ir viņas acuraugs, miera osta un arī darbs.

Bērnība augu ielenkumā

Skaidrīte ir skolotājas Gaidas un talantīgā un Latvijā pirmā vīnogu selekcionāra Paula Sukatnieka meita, kuram Ilūkstes novada "Apsītēs" nu palicis iespaidīgs vīnogu dārzs. Ģimenē Skaidrīte nebija vienīgais bērns, jo viņai bija gan brālis Arnis, gan māsa Mirdza, bet Skaidrīte ir vienīgā no bērniem, kas nodarbojas ar dārzkopību. Bērnība, kā atzīst acāliju audzētāja, bija drūma: "Mamma aizmuka no tēva, šī ģeniālā cilvēka, kad man bija pieci gadi. Es nezinu, kas tas ir – mamma."

Tēva pavadībā viņa bērnību pavadījusi, rosoties dārzā, palīdzot viņam visur, kur vien bija jāpieliek roka, – vajadzēja rakt augus, ravēt, stādīt, pārstādīt un apgriezt. Kā atminas Skaidrīte, viņiem "Apsītēs" auga ne tikai vīnkoki, bet arī krāšņas rozes, audzējuši arī kartupeļus un citus augus. "Tēvam bija daudz aizraušanos, un tas bija milzīgs darbs bez brīvdienām visa gada garumā," uzsver Skaidrīte. Tieši tēvs bijis dzinulis, lai nākotnē viņa aizrautos ar dārzkopību un augiem. "Tas iedzimst, to nevar iemācīties. Kā paskatos, tā uzreiz redzu, kā augam pietrūkst vai ir par daudz. Acālijas ir jo sevišķi kaprīzas," stāsta dārzkope.