Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka dzīvnieka īpašnieka pienākumus ir rūpēties par dzīvnieka veselību un labturību. Viņam ir pienākums nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas. Diemžēl veterinārārsti regulāri saskaras ar situācijām, kad cilvēki ierodas vizītē ar dzīvniekiem, kam jau ir smagas un ielaistas veselības problēmas, piemēram, ilgstošs dzemdes iekaisums kucei vai kaķenei, vai milzīgi asiņojoši audzēji, kurus vairs pat nav iespējams operēt, ilgstoši neārstētas traumas – lūzumi, izmežģījumi, kas nepareizi saauguši vai nav saauguši un rada sāpes, ilgstoši nekopts dzīvnieka mutes dobums, kā rezultātā dzīvniekam ir jāizrauj lielākā daļa zobu, u.c. veselības problēmas, kuras neviens dzīvnieka īpašnieks nevarēja nepamanīt vai pat apzināti ignorēja. Nereti ir arī situācijas, kad veterinārārstu uzklausa, bet no ārstēšanas atsakās, paziņojot, ka "tāpat jau ilgi neizvilks", un dzīvniekam atlikušais mūžs jānodzīvo mokās. Problēma ir ļoti sāpīga arī lauksaimniecības dzīvnieku jomā, atklāj LVB valdes priekšsēdētāja Māra Viduža.
Latvijas normatīvie akti attiecīgi paredz dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākumu nodrošināt dzīvniekam savlaicīgu veterinārmedicīnisko palīdzību, tāpēc gadījumos, kad tas netiks darīts, veterinārārsti informēs Pārtikas un veterināro dienestu. Tālāk jau PVD uzdevums būs pārliecināties, vai dzīvnieks nav pakļauts sāpēm un ciešanām, skaidro Viduža.
Saņemot veterinārārsta ziņojumu, atbildīgās iestādes varētu pārbaudīt informāciju, veikt dzīvnieka apsekošanu un uzlikt par pienākumu dzīvnieka īpašniekam vai turētājam nodrošināt dzīvniekam nepieciešamo veterinārmedicīnisko palīdzību vai uzdot eitanazēt vai nokaut (lauksaimniecības dzīvnieku) dzīvnieku, lai izbeigtu viņa ilgstošās ciešanas, kā arī saukt dzīvnieka īpašnieku vai turētāju pie atbildības par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
