"Nav vērts cīnīties, ja nu vienīgi kāds retums, tad var," tā par hiacinšu izstādīšanu pavasarī teic pieredzes bagātais audzētājs un selekcionārs Juris Egle. Viņš prāto, ka pirmajā gadā tāpat nekas lādzīgs neziedēs, turklāt hiacinšu īstais laiks ir rudens, ne pavasaris. Ja viņš pats gribētu saglabāt hiacintes sīpolu līdz pat rudenim, tad viņš to turētu siltā telpā, bet pēc tam rudenī raktu iekšā zemē. "Labāk rudenī vajag nopirkt un iestādīt normālus sīpolus," pamāca sīpolpuķu audzētājs.
Līdzīgās domās ir arī zemnieku saimniecības "Melnalkšņi" saimnieks un selekcionārs Juris Švarcs, kurš mudina hiacinšu sīpolus pavasarī nestādīt zemē, bet gan saglabāt tos līdz rudenim, kad ir hiacinšu stādīšanas laiks. "Pavasarī nav jēgas stādīt, jo hiacintes ir jūtīgas pret bakteriālām slimībām," norāda selekcionārs. Viņš iesaka darīt šādi – kad hiacinte ir noziedējusi, to turpina laistīt, lai lapas maksimāli ilgi ir zaļas. "Augam notiek fotosintēze. Vēl ar "Vito" var palaistīt. Ja nelaistīsim, tad sīpols būs mazāks," paskaidro audzētājs. "Hiacinti jātur sausā vietā istabas temperatūrā. Kad augs ir nokaltis, tad pa vasaru to nelaistam, lai stāv pa vasaru kādā nojumē, kur mitrums netiek klāt. Stādam dārzā augustā - septembra vidū." Zemnieku saimniecības īpašnieks vērš uzmanību, ka tieši lielākus hiacinšu sīpolus ir vieglāk saglabāt līdz pat rudenim. "Rudenī sīpols būs sažuvis, bet tāpat viņš būs liels. Nākamajā gadā ziedu vārpiņa būs mazāka – ar to jārēķinās, bet, vienu gadu ataudzējot, ziedu vārpa kļūs arvien lielāka," tā selekcionārs.