Viļakas novadā kāds vīrietis nofilmējis pa mežu skrienam alni albīnu, kas ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē ir reti sastopams.
Albīnisms ir ģenētisks defekts, kas nozīmē – gēns, kas producē pigmentu melanīnu, ir defektīvs. Gluži tāpat kā cilvēki, arī dzīvnieki var būt albīni. Visbiežāk alņi gan Latvijas mežos, gan citviet, ir sastopami tumši brūnā krāsā, savukārt šis Viļakas novadā manītais dzīvnieks ir balts, kas liecina – tas ir albīns.
Albīnisms nozīmē daļēju vai pilnīgu melanīna iztrūkumu dzīvnieka apmatojumā, acīs, kā arī ragu un nagu krāsā. Latvijas Dabas muzeja muzejpedagoģe Una Bērziņa skaidro, ka albīns var gadīties starp jebkuras sugas dzīvniekiem. Taču šādi dzīvnieki savvaļā ilgi neizdzīvo, jo savas labās redzamības dēļ krīt par upuri plēsējiem.
Šis nav pirmais gadījums, kad kādam izdevies iemūžināt baltu alni. Šo cēlo dzīvnieku savām acīm redzējis arī Hanss Nilsons, kas to pamanījis Zviedrijas rietumos. Vīrieša uzņemtajā video redzams, kā dzīvnieks pārbrien pāri upītei un noskurinās, izkāpis krastā. Drīz vien alnis steidz mieloties ar zāli. BBC ziņo, ka Zviedrijā mīt aptuveni 100 baltu aļņu. Video var apskatīties te.
2019. gadā alnis tika izziņots par gada dzīvnieku, 2020. gadā šis statuss piešķirts bebram. Aļņi pārtiek no dažādiem kociņiem un to lapām, skujām, koku mizām, kā arī ūdenszālēm. Pavasara periodā aļņu buļļiem izaug ragi, kas var būt dažādās krāsās, atkarībā no tā, pret kādu koku mizu dzīvnieks tos kasījis. Rudenī aļņi savus ragus parasti nomet. Jo vecāks un veselāks ir alnis, jo lielāki būs tā ragi.
Lai gan alnis sava izmēra dēļ var likties biedējošs, Latvijā līdz šim nav reģistrēti cilvēku nāves gadījumi no šī dzīvnieka uzbrukuma. Sastopoties ar cilvēku, alnis savas sliktās redzes dēļ nespēj noteikt, vai tam pretim stāv vēl viens aļņu bullis vai mātīte, tādēļ dzīvnieks visbiežāk izvēlas atkāpties.
Medību daļas vadītājs Valters Lūsis portālam “Delfi” reiz norādīja, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem aļņu populācija Latvijas teritorijā stabili pieaug, kā rezultātā tie neizbēgami ietekmē mežsaimniecību un cilvēku ikdienu. Neraugoties uz to, ka tiek meklēti risinājumi aļņu populācijas ierobežošanai aizsargājamās un mežsaimniecības teritorijas, ik gadu medību sezonā medniekiem tiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz nomedījamo aļņu skaitu pēc dzimuma un vecuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
