Baltijas jūrā uz saliņām dzimušie pelēko roņu mazuļi marta vidū jau ir paaugušies un nereti dodas jūrā vieni paši, līdz ar to baltie un pūkainie ronēni ir sastopami arī Latvijas piekrastē. Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka lielākoties liedagā redzamajiem ronēniem glābšana nav nepieciešama, vislabākā palīdzība ir likt tos mierā un netuvoties.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Dabas aizsardzības pārvalde saņēma vairākus zvanus par piekrastē sastaptajiem roņu mazuļiem, pārsvarā no Rīgas līča Kurzemes piekrastes. Vairāki ronēni pārvietoti no cilvēku pilnām pludmalēm uz klusākām vietām, bet cita veida palīdzība tiem nav bijusi nepieciešama.
Laikā, kad daudzi iedzīvotāji, izvairoties no sabiedriskām vietām pilsētās, dodas uz jūras piekrasti, svarīgi atcerēties, ka arī roņu mazuļiem vislabākā palīdzība ir netuvošanās tiem.
Lai skaidrotu, kāda ir pareiza rīcība, liedagā pamanot roņu mazuli, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) daudzviet piekrastē izvietojusi informatīvos plakātus, kā arī sadarbībā ar "Animācijas brigādi" izveidota izzinoša animācijas filma par trim ronīšiem un viņu likteni, iznākot krastā.
Iedzīvotājiem pludmalē atrastos ronēnus pašiem nav ļauts glābt, jo tā tiek apdraudēta gan ronēna, gan glābēja veselība. Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu. Nekādā gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.
Palīdzība nepieciešama tikai bīstami savainotiem vai novārgušiem ronēniem, kuri pašu spēkiem vairs nevar izdzīvot. Šādā gadījumā lūgums zvanīt DAP uz tālruņa numuriem: 27878099 (Kurzeme), 26424972 (Pierīga) un 26329412 (Vidzeme). Nepieciešamības gadījumā Pārvaldes speciālisti dosies pie roņu mazuļa un pēc situācijas izvērtēšanas lems par turpmāko rīcību – roņa pārvietošanu vai nogādāšanu uz Rīgas Zooloģisko dārzu atlabšanai. Atrastu mirušu roņu gadījumā jāinformē vietējā pašvaldība, jo bojā gājušo dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.
Pagājušajā gadā Rīgas Zooloģiskajā dārzā nogādāti 22 pelēkie un 1 pogainais ronis. Visus atvestos pelēko roņu mazuļus atrada Rīgas līča Vidzemes piekrastē posmā no Ainažiem līdz Ragaciemam, bet pogainais ronis atvests no Igaunijas. Dzīvnieki bija ļoti novārguši, un atvešanas brīdī tie svēra vien 10 līdz 14 kilogramus, kas ir tikai nedaudz vairāk par tikko dzimuša ronēna svaru. Savukārt 12 ronēniem uz ķermeņa bija lielas un dziļas koduma rētas, kas, visticamāk, ir suņu atstātas, jo šie mazuļi tika atrasti cilvēku apdzīvotās un iemīļotu jūras malas pastaigu vietās Rīgas tuvumā.
"Bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Visticamāk, viņš izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir tam netuvoties un netraucēt," skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts.
Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus. Kad ronēni nokļuvuši piekrastē, tie izlien sasildīties un uzkrāt spēkus. Tos gandrīz vienmēr pavada arī roņu mātes. Kamēr mazie zviln saulē, mātes dodas atpakaļ jūrā meklēt barību. Kā reiz portālam "Delfi" skaidroja Dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne, roņu mātes pie saviem pēcnācējiem lielākoties atgriežas pievakarē, kad nedraud briesmas.
Pilāts norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski ir arī pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
