Radošais eksperiments Iļģuciemā: dzīvoklis, kurā katrai mēbelei ir stāsts

Dzīvoklī ir trīs istabas un divas lodžijas, kopējai platībai sasniedzot 70 kvadrātmetru. Ēriks un Ance šajā mājvietā nodzīvoja gandrīz divus gadus un pie remontdarbiem ķērās teju uzreiz pēc ienākšanas. Kā sarunā atklāj Ance, dažādu apstākļu dēļ viņi dzīvoklī apmetās uzreiz, tāpēc arī veikli uzlocījuši piedurknes un bez īpaši lielas pieredzes remontdarbos ķērušies pie viena gala klāt.

Vaicājot, kādi bija lielākie izaicinājumi dzīvokļa iekārtošanā, Ance teic – visa dzīvokļa izremontēšana. Strādājot darba dienu vakaros un remontu veidojot no līdzekļiem, kurus ik mēnesi varēja atlicināt no algas, izremontēta ne tikai guļamistaba, bet arī virtuve un vannasistaba ar tualeti. "Tagad, uzmetot ciparus galvā, veicot kosmētisko remontu un sagādājot mēbeles, iekļāvāmies aptuveni trijos tūkstošos eiro. Špaktele, baltā krāsa, lamināts un virtuves iekārta – tas arī lielākoties sastādīja izmaksas. Tagad atskatāmies un atceramies, cik tas bija foršs laiks. Mūsu gadījumā naudas trūkums remontam bija īsts ieguvums. Visu darījām paši – daudz iemācījāmies un izdomājām dažādus risinājumus." Viņa turpina stāstot, ka televizora skatīšanās vietā vakaros diskutējuši un ģenerējuši idejas par remontu.

"Lampas, aizkarus, galdus – ļoti daudz ko taisījām paši. Atdzīvinājām arī dažas vecās mēbeles, lai tās iekļautos interjerā. Dzīvokļa šķībās sienas un brīnumi, kas atklājās zem vairākām tapešu kārtām, mums sagādāja ne vienu vien pārsteigumu. Viena koridora sienu no tapetēm vispār nevarējām nokasīt, tapetes bija pielīmētas ar kaut kādu ļoti ķepīgu līmi, tāpēc sienu nolīmējām ar korķi, kas beigās radīja ļoti mājīgu sajūtu. Daudz eksperimentējām, abi staigājām pa būvmateriālu veikaliem, skatījāmies uz materiāliem un domājām risinājumus," tā Ance.

Tā kā dzīvokļa remonts noticis visnotaļ sasteigti, pie konkrēta stila un plāna, kā tam vajadzētu rezultātā izskatīties, saimnieki nepieturējās. "Īpaši neiespringām un iekārtojām istabas, kā pašiem patīk, un no tā, kas pieejams. Pieturējāmies pie krāsām, kuras mums abiem interjerā ir mīļākās – balts, pelēks, zils, zaļš. Pārējais notika dabiski, lipinot pa gabaliņiem kopā. Ja kaut kas likās nevietā, vienkārši pārtaisījām vai vēlāk nomainījām. Tā kā lielus līdzekļus dzīvoklī neieguldījām, varējām eksperimentēt un darīt visu, ko gribas."

Ance atklāj, ka viesistabas siena tikusi nošpaktelēta, bet nokrāsota tikai apakšējā daļa, jo abiem esot paticis, kā izskatās vecais sienu krāsojums, nokasot tapeti. "Mans mīļākais veikums dzīvoklī ir ēdamgalds, kuru uztaisījām no simtgadīgiem dēļiem, kurus tētis atveda no laukiem. Vienā no lodžijām iekārtojām darbistabu, kur stāvēja visi instrumenti un kur varējām zāģēt, ēvelēt un realizēt savas idejas. Darbistabā vēlējāmies kārtīgu galdu, kur abiem strādāt. To sienas garumā izveidojām no saplākšņa, kuru atbalstījām uz divām radio tehnikas tumbām," atklāj saimniece.

Liels izaicinājums bijis remonts vannasistabā, viņa stāsta. "Sienas vannas daļā bija tik šķības, ka paši noflīzēt nevarējām, būtu visas sienas jātaisno, bet tam laika nebija. Vienu vakaru braukājām pa vairākiem būvmateriālu veikaliem un beigās izdomājām šādu risinājumu – vannas daļā no koka izveidojām karkasu, pie kura piestiprinājām caurspīdīgas plastikāta plāksnes. Nolakojām koku, šķirbas apstrādājām ar silikonu un, par brīnumu, mitrums arī vannas istabā kokam nekaitē."

Saimniece min, ka istabās, kurās ir tapetes, pamatam tika izlīmēti gandrīz balti lētā gala apdares materiāli, bet viena siena noklāta ar dizaina tapetēm, kas dod istabai odziņu. "Veco virtuves galdu, kuru patiesībā taisījāmies mest ārā, pārkrāsojām baltu un virsmai pa virsu uzsitām nokrāsotus dēlīšus. Līdzīgi izdarījām arī ar kafijas galdiņu – vecajam "IKEA" galdiņam uzsitām pa virsu dēlīšus, pašķaidījāmies ar krāsām un nolakojām. Vecās flīzes vannasistabā un tualetē vienkārši pārkrāsojām ar baltu krāsu, un nu tās izskatās kā jaunas. Tā kā neviens mums uz pirkstiem neskatījās, varējām darīt visādas muļķības un beigās tikai pabrīnīties – hei, īstenībā forši izskatās!"

Ance stāsta, ka dzīvoklī atspoguļojās abu personības. Viņi noteikti būtu turpinājuši to iekārtot un interjeru arī pieslīpēt, taču dzīve risinās citā Rīgas galā, kā arī tiek realizēts sapnis par pārvākšanos uz māju laukos, tāpēc izlemts dzīvokli izīrēt, pašiem padzīvojot centrā. "Dzīvokļa lokācija ir svarīgāka kā iepriekš šķita. Nenoliegšu, ka ik pa laikam domās atgriežos mūsu dzīvoklī un pasapņoju, kā šiverējos mūsu foršajā virtuvē vai pusdienojam pie pašu taisīta ēdamgalda," atmiņās dalās Ance.