Pierasts, ka ķiršu koki izmēru ziņā ir iespaidīgi, kā rezultātā ražas ieguvei nākas izmantot pat trepes. Tomēr ir arī tādi ķiršu koki, kuri ir mazāki, piemēram, ložņājošais ķirsis. "Tavs Dārzs" padomos par ložņājošā ķirša audzēšanu dalās Kalsnavas kokaudzētavas Krājumu uzskaites vadītājs Raimonds Rudzītis.
Viņš "Tavs Dārzs" lasītājus iepazīstina ar zemā ķirša ložņājošo varietāti – Cerasus pumila var. Depressa.
Kā stāsta Kalsnavas kokaudzētavas pārstāvis, tas ir neliela auguma krūms, kas sasniedz 0,30 līdz 0,40 metru augstumu un 2 līdz 3 metru platumu. Šim augam ir klājenisks un pacils vainags, savukārt pats stumbrs ir ložņājošs, zari ir vērsti uz augšu. Speciālists šo augu iesaka stādīt kā zemsedzes augu. Kā norāda Rudzītis, ložņājošais ķirsis bagātīgi zied maijā ar baltiem ziediem gaiši rozīgā nokrāsā, kas parasti savākti lietussargu ziedkopās. Augs zied pirms lapu parādīšanās vai arī tajā pašā laikā.
Ložņājošā ķirša lapas vasarā ir pelēcīgi zaļas, bet, kā stāsta speciālists, rudenī tās krāsojas dzelteni oranžas, ir ļoti dekoratīvas. Lapas ir iegarenas – elipsveida formas, 4 līdz 8 centimetrus garas un 1 līdz 3 centimetru platas.
Savukāt ložņājošā ķirša augļi ir purpurmelni. Kā informē Rudzītis, augļi ēdami, bet tiem ir skāba garša.
Piemērotākā augsnes un vietas izvēle. Kalsnavas kokaudzētavas pārstāvis norāda, ka ložņājošajam ķirsim piemērotākas būs vidēji auglīgas un auglīgas, kā arī caurlaidīgas dārza augsnes ar paaugstinātu kaļķa saturu. Vislabāk augs jutīsies saulainā vietā. Ložņājošais ķirsis pacieš sausumu, bet tam neder pārāk mitras vietas, kā arī smagas māla augsnes.
Ko der zināt par ložņājošā ķirša stādīšanu un audzēšanu. Kā stāsta Rudzītis, pirms stādīšanas augsne rūpīgi jāatbrīvo no ilggadīgajām nezālēm, kā arī ieteicams augsni zem tā apbērt ar mulču. Ķirsi var veidot, ierobežojot to dzinumu garumu.
Kokaudzētavas pārstāvis atgādina – ķirši ir ķiršu koku augļi. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirši ir kauleņi. Kā informē Rudzītis, ķiršus iedala saldajos ķiršos (galvenokārt ievāc no saldā ķirša) un skābajos ķiršos (no skābā ķirša). Viņš stāsta, ka ir arī citas ķiršu koku sugas, bet tās audzē vairāk kā krāšņumaugus.
"Ķirši satur daudz C vitamīna. 100 grami saldie ķirši satur 7 mg C vitamīna, bet skābie vēl vairāk — 10 mg. No minerāliem tie satur daudz kāliju, fosforu, kalciju un magniju," tā Rudzītis. Šajā rakstā un šeit vari lasīt, kas vērtīgs saldajos un skābajos ķiršos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
