Līdz ar to, nezinot, kāda būs ziedēšana un augļu aizmešanās, ja vien nav jāveicina koku augšana, koku veidošanā nav nekādas steigas. Koku vainagā korekcijas var veikt, tiem ziedot, vai arī vēlāk, ja vien nebūsim pasteigušies. Ja nu tomēr ķeramies klāt koku veidošanai, iespējams, noderīga būs mācību filma augļkopjiem, kas šobrīd pieejama Tehnoloģiju pārneses centra mājaslapā.
Vienlaikus der saprast, ko tad īsti gribam panākt, veidojot kokus, kāds darbam ir mērķis. Dārzkopja izpratnē mērķi varētu būt vairāki: lai pēc iespējas ātrāk tiktu gūta raža, lai kvalitatīva raža būtu arī vēlāk, citus gadus, un lai darbs nav par apgrūtinājumu, bet sagādātu prieku – koki būtu viegli veidojami, vēlāk arī augļi viegli aizsniedzami. Darboties ar prieku nozīmē sava veida atpūtu, reizē ar koku veidošanu savā dārziņā arī cepot gaļu, grilējot dārzeņus, šampinjonus, esot kopā ar ģimeni. Lai to sasniegtu, jāpielieto daži pamatprincipi: augļu koku vainagā ir jāielaiž gaisma un tas ir jāpazemina; lai to panāktu, koks jāveido no galotnes – augšdaļai jābūt šaurākai (veidojam "piramīdas", nevis "palmas"); savukārt, lai tas izdotos, vainaga augšdaļā neatstāj resnos zarus; tajā pašā laikā der ievērot principu – labāk izgriezt vienu resnāku zaru nekā daudz sīku zaru. Darbs pie koku veidošanas veicams regulāri, katru gadu, tad nebūs vajadzības izzāģēt lielus, resnus zarus (diametrā virs 6–7 cm), kuru brūces ilgstoši neaizaug. Ja nu tomēr kāds šāds zars gadās, labāk atstāt palielu celmu, kas ar laiku iekalstu un neradītu dobumus stumbrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
