Aprīļa darbi puķu dobēs: ko sēt, mēslot un modināt

Raksta turpinājumā lasi LU Botāniskā dārza speciālistes ieteikumus par veicamajiem darbiņiem puķu dobēs aprīlī:

"Aprīlis ir īstais laiks, lai sakoptu zālienus, pirms tie sākuši intensīvi ataugt. Izķemmē sausu un sūnu no tā, vajadzības gadījumā veic aerāciju (zelmeņa caurduršanu), lai mazinātu augsnes un augu ceru sablīvējumu, uzlabotu gaisa cirkulāciju pie saknēm, stimulētu augu cerošanu. Beigās zālienu mēslo ar slāpekli, dzelzi un magniju saturošiem minerālmēsliem, kas veicinās zāles augšanu un aizkavēs sūnu veidošanos. Mēslojumu izkaisa vienmērīgi pirms lietus.

Ja ir nodoms veidot jaunas košumdobes, tad laiks sākt tas iekārtot. Iecerēto formu iezīmē ar mietiņiem un šņori, uzrok, izlasa nevēlamo augu saknes, bagātina ar lapu kompostu, trūdmēsliem. Ja dobē stādīšana paredzēta rudenī, tad rakšanu atliek uz rudeni, bet uz domātās dobes teritorijas vasaras laikā krāmē pļautu zāli un salmus, lai zelmenis un augsne zem tiem līdz rudenim izirdinātos, nezāles daļēji iznīktu un rakšana ar to tiktu atvieglota.

Ogulājiem un augļu kokiem apdobes aprokot, augsni sakaļko pēc vajadzības un samēslo ar pavasara kompleksa mēslojumiem. Narcises, tulpes, prīmulas un visas puķes pumpuru rašanas stadijā piebaro ar daudz kālija saturošiem kompleksa mēslojumiem.

Aprīļa sākumā sēj visas daudzgadīgās puķes. Daudzām ziemcietēm, kas cēlušās no mērenās joslas klimatiskajiem apgabaliem, ātrāka un labāka dīgšana notiek pie +5 līdz +10 grādiem pēc Celsija, bet viengadīgām un graudzālēm – no +15 grādiem pēc Celsija un augstāk. Tādēļ podiņus ar iesētām daudzgadīgo puķu sēklām labāk izlikt uz neapsildāmas verandas, bet viengadīgām – istabā. Visas ziemcietes var sasēt vienā dienā, jo tās dīgst un attīstās savā ritmā un pirmajā gadā no tām ziedēšanu mēs tāpat nesagaidīsim. Citādāk tas ir ar viengadīgiem augiem. Jāsēj ar aprēķinu, lai dēsti nepāraugtu savus optimālus izmērus pirms būs iespēja tos iestādīt dārzā.

Aprīļa sākumā dēstiem kastēs sēj asteres, celozijas, vasaras flokšus un neļķes, lauvmutītes, podos pa divi iesēj puķu zirnīšus. Aprīļa otrajā pusē dēstiem sēj ageratus, amarantus, cīnijas, ipomējas, samtenes, salmenes.

Taisni dobēs aprīļa beigās-maijā sēj alises, ešolcijas, godēcijas, viengadīgās plīvurpuķes un delfīnijas, kliņģerītes, kosmejas, magones, nigellas un rezedas. Šīs puķes ātri attīstās, ir mazprasīgas, nebaidās no maija salnām un vairums slikti pārcieš pārstādīšanu, tādēļ sējumus tikai retina.

Aprīlī pārlasa gladiolu un krokosmiju bumbuļsīpolus, izbrāķē saslimušos, veselos attīra no zvīņām un kodina zilajos graudiņos tieši pirms stādīšanas. Labi, ja tie vēl nav sākuši asnot, jo stādīšana jāparedz aprīļa beigās-maija sākumā, kad jau būs labi saplaukuši bērzi. Ja gladiolām asni jau stiepjas garumā, bet līdz stādīšanai vēl 3 līdz 4 nedēļas, tad bumbuļsīpoli jānoliek vēsākā vietā. Ja grib ātri savairot gladiolu šķirni no vairsīpoliņiem, tos aprīlī stāda kastēs siltumnīcā vai istabā, vēlāk pārstādot dārzā un intensīvi mēslojot, rudenī tiksiet pie lieliem, nākamajā gadā ziedēt spējīgiem bumbuļsīpoliem."

Savukārt rakstos zemāk vari izlasīt Dārzkopības institūta speciālistu ieteikumus par veicamajiem darbiem augļu un ogu dārzā aprīlī.