"Tavs Dārzs" skaistākos augus dzīvžogam, kas būs lieliska alternatīva tūjām, iesaka Zaļenieku kokaudzētavas Rīgas filiāles "Labklājības dārzi" vadītāja Kristiāna Komina-Parfenoviča. Rakstā tālāk vari lasīt ekspertes ieteikumus, kā arī aprakstus par katru šķirni.
"Ir ļoti daudz augu, kurus var izmantot dažādas nozīmes dzīvžogiem, vajag tikai ļaut vaļu fantāzijai un konsultēties ar speciālistiem," iedrošina speciāliste.
Citādāka dzīvžoga idejas
Kā pirmos Komina-Parfenoviča min skābārdi (lat. Carpinus betulus) un dižskābārdi (lat. Fagus sylvatica), kas patiesībā Eiropā jau ieņem savu vietu dārzos. Abi šie augi veidot spēcīgu un blīvu zarojumu, noteikti jāstāda vēl salīdzinoši mazi stādi, lai tos var formēt atbilstoši dzīvžoga prasībām, lai izveidotos blīvs un vajadzīgās formas zarojums.
Parastais skābardis ir vasarzaļš koks ar zaļu lapojumu. Lapas ilgi turas pie zariem, līdz vēlam rudenim. Vidēji ātraudzīgi, pacieš noēnojumu. Augsnes ziņā vidēji prasīgs. Jutīgi pret augsnes pārpurvošanos un pārlieku mitrumu. Var veidot dzīvžogu 1,5 līdz 6 metru augstumā. Dzīvžogā stāda 45-80 cm attālumā vienu no otra (jo augstāks plānots dzīvžogs, jo lielāks attālums starp augiem).
Parastais dižskābardis ir vasarzaļš koks ar zaļu lapojumu. Lapas ilgi turas pie zariem, ilgāk kā skābardim, proti, līdz pavasarim. Ziemā parastais dižskabārdis rada dekoratīvu un interesantu skatu. Prasa labu, mitru, trūdvielām bagātu augsni. Ēncietīgi. Jaunībā lēnaudzīgi. Var veidot dzīvžogu 1,5 līdz 6 metru augstumā. Dzīvžogā stāda 40 līdz 80 centimetru attālumā vienu no otra (jāņem vērā – jo augstāks plānots dzīvžogs, jo lielāks attālums starp augiem).
Fizokarpi
Lieliskas krāsu spēles vai vienkārši košu dzīvžogu var panākt ar irbeņlapu fizokarpu (lat. Physocarpus opulifolius). Fizokarpi ir vasarzaļi krūmi, lapojums dažādās krāsās no dzeltena līdz bordo sarkanam, brūnam. Pieticīgi augsnes izvēlē. Ātraudzīgi, saulmīļi, aug arī noēnojumā.
Starpcitu – fizokarpi arī zied! To ziedi ir smaržīgi. Šajā rakstā vari lasīt plašāk par fizokarpiem.
Interesantas šķirnes kombinēšanai dzīvžogā:
- Šķirne 'Red Baron' – bordo sarkanas lapas un balti, sīki ziediņi, augstums 1,5 līdz 2 metri;
- Šķirne 'Dart's Gold ' – sākumā dzeltenas, vēlāk bronzas dzeltenas lapas un balti ziedi, augstums 1,5 metri. Dzīvžogā stāda 80 līdz 100 cm attālumā vienu no otra.
Spirejas
Ja vēlaties brīvi augošu dzīvžogu, tad spirejas ir laba izvēle! Tie ir vasarzaļi un krāšņi ziedoši krūmi ar atšķirīgu ziedēšanas laiku. Tām ir smalka, labi attīstīta, spēcīgi sazarota sakņu sistēmu. Labi aug normālās augsnēs. Saulmīles, sausumizturīgas. Kā audzēt un kopt spirejas, lūko šeit.
Ja vēlaties augstāku dzīvžogu, var izvēlēties:
- Vanhuta spireja, šķirne 'Gold Fountain' (lat. Spiraea × vanhouttei), kas aug augstumā līdz 1,7 metriem. Vainags krūmveida, nokarens. Lapojums dzeltens, izteiksmīgs. Ziedi balti, smaržīgi, zied maijā – jūnijā.
Īves – ekskluzīvākam dzīvžogam
Savukārt tiešām ekskluzīvu un formas ziņā perfektu dzīvžogu var iegūt no īvēm.
Īves ir mūžzaļi koki vai krūmi ar plakanām skujām. Vislabāk aug irdenās, kaļķainās māla augsnēs, pH 5,5-7,5. Ēnmīļi. Īves ir lēnaudzīgas. Rietumeiropas valstīs īves ir neatņemams seno piļu dārzu augs, sevišķi barokālos dārzos.
Dzīvžogiem piemērotas:
- Parastā īve (lat. Taxus baccata), ļoti labi pacieš apgriešanu, veidošanu. Neformēts koks var izaugt līdz 8 metriem. Formēt jāsāk laicīgi, dzīvžoga pirmajos gados nevis, kad augi sasnieguši jau vēlamo augstumu.
- Vidējā īve, šķirne 'Hicksii' (Taxus x media), vainags šaurs, kolonveida, zari stāvi, vērsti augšup. Augstums līdz 2 metri, platums 40 cm. Dzīvžogā stāda 30 līdz 40 centimetru attālumā vienu no otra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
