Ar remontu labojam pieļautās kļūdas. Kā pārvēršas Zorgevicu ģimenes māja  (3)

Ieva Zorgevica ar vīru un diviem pusaudžiem Mārupē dzīvo jau aptuveni 10 gadus. Īpašuma zemi viņa saņēma mantojumā no ģimenes. "Gabaliņš ir paliels, tādu diezin vai varētu iegādāties, ja būtu jāpērk pašiem. Kad dabūjām zemi, te bija pilnīgs klusums un miers. Tagad gan Mārupe ļoti urbanizējas, no tā vairs nav ne miņas, jo kustība ir milzīga," novērojumos dalās Ieva. Viņa skaidro, ka ģimene izvēlējusies tipveida mājas projektu, veicot piesaisti objektam, tāpēc nebija iespējas veikt lielas korekcijas un realizēt visas vēlmes. "Šī mūsu ģimenei ir pirmā māja. Kad būvē, daudz ko nezini – kā būtu labāk, kā pietrūks. To saproti tikai pēc tam, te dzīvojot. Šo to, protams, būtu darījuši citādi."

Mājiņa nav liela – aptuveni 200 kvadrātmetru, teic Ieva, taču tās iekārtošana un uzturēšana prasa daudz laika un finanšu. Tieši šī iemesla dēļ bieži nākoties izlemt – doties ceļojumā, nopirkt kaut ko jaunu vai atvēlēt līdzekļus remontam un labiekārtošanai. "Kad būvējām, bija tā saucamie treknie gadi. Toreiz cilvēki cēla mājas, kas platībā sasniedza vairāk nekā 300 kvadrātmetru, bet, paldies Dievam, mums pietika prāta ambīcijas piebremzēt." Saimniece atklāj, ka garāžas telpa pārveidota darbistabā ar atsevišķu ieeju, līdz ar to būtu korekti arī to ieskaitīt kopējā platībā. "Māja ir divos stāvos. Otrajā stāvā ir vannasistaba un katram bērnam pa istabai, bet mūsu galā aiz aizslēdzamām durvīm ar vīru varam dzīvot savā pasaulē. Pirmajā stāvā, kā ierasts, ir viesistaba, ēdamzona, virtuve un iepriekš minētā garāža-kabinets," stāsta Ieva, piebilstot, ka ar laiku apgūta arī apkārtējā zeme – uzbūvēts šķūnis, saraktas dobes u. c.

Viens no lielākajiem ģimenes lepnumiem ir dārza mājiņa, kuru vīrs un dēls uzcēluši paši savām rokām. "Sākotnēji ēkas vietā bija plānota pavisam maza instrumentu glabātuve, 1x1 metrs, taču gala rezultātā tapa kārtīga dārza mājiņa ar terasi. Šis ir piemērs tam, ka cilvēks, kurš ikdienā ar celtniecību nav tuvā saskarē, saliekot ar dēlu galvas kopā, tomēr var uzbūvēt vietu, kas tagad kļuvusi par vienu no mīļākajām."

Ikdienā Ieva strādā no mājām un to arī min kā vienu no iespējamiem iemesliem, kāpēc dzīvesvietas iekārtošanā un uzturēšanā ieliek sirdi. "Tā kā pavadu šeit tik daudz laika, ļoti svarīga ir apkārtējā vide. Man patīk dekorēt un ienest dzīvojamajā telpā savu personību. Man tā nav tikai vieta, kur pēc darba vakarā atskriet paēst, pārgulēt un atkal skriet prom. Mājās esmu visu savu brīvo un nebrīvo laiku."

Nav noslēpums, ka daudzas lietas dzīvē ir mainīgas, un to var attiecināt arī uz Ievas interjera gaumi. Taujāta, pēc kāda principa iekārtojusi mājvietu un izvēlējusies dizaina elementus, saimniece stāsta: "Esmu izgājusi vairākus ciklus – man ir bijis sudraba periods, kad patika viss spīdīgais, bija arī zelta periods, bet tagad jau labu laiku esmu iestrēgusi uz kaut ko absolūti pretēju – "boho" stilu." Ņemot vērā, ka ģimenē ir divi vīri un divas dāmas, svarīgi bijis veidot "unisex" interjeru, kurā arī vīrieši justos organiski.

Ieva atklāj, ka ir klūgu pinumu, mezglojumu, dažādu koka elementu un telpaugu piekritēja. Mezglošanas mākslu viņa pieprot arī pati. "Man šķiet, ka pievēršanās šim mājas stilam sākās brīdī, kad iemācījos mezglot. Pati esmu uzmezglojusi dekorus guļamistabai, tagad gribētu arī kādu tepiķīti vannasistabai. Ideju ir daudz, gluži vai tā, ka rokas īsti netiek līdzi." Klūgu pinumiem un mezglojumiem ļoti organiski piestāv telpaugu pārbagātība, uzskata Ieva, tāpēc pavisam nesen sākusi tuvāk iepazīties ar zaļo rotu audzēšanas mākslu. "Atkarība jau ir radusies, jo no veikala vairs nevaru iziet bez kāda "likteņa pabērna"," viņa smejot atzīst. "Uzskatu, ka telpaugiem ir jābūt, jo tie skaisti atsvaidzina vidi."

Atskatoties uz izmaiņām un paveikto, Ieva dalās pārdomās – ja māju iekārtotu tagad, zināšanas un pieredze teiktu priekšā tās "skeletiņu" veidot neitrālu, izvēloties gaišu krāsu sienas, neuzkrītošas grīdas, jo pārējo iespējams pielāgot pēc noskaņojuma. "Iekārtojot māju, mēs pieļāvām kļūdu, "piesienoties" konkrētiem toņiem. Toreiz tie bija aktuālie kafijas brūnie un smilšu krāsas. Tagad šie toņi vairs nepatīk, bet nav tik viegli no tiem tikt vaļā, jo tie ir, piemēram, uzflīzēti. Tieši tāpēc izlēmām pavisam mierīgi, bez lieka stresa no augšējā gala iet cauri visai mājai un pamazītēm veikt remontu."

Šobrīd skaistas pārmaiņas piedzīvojusi guļamistaba, arī garderobe un vannasistaba, un liela daļa darba paveikta pašu spēkiem, teic Ieva. Vai jau pirms darbu uzsākšanas bijusi vīzija, kā telpas izskatīsies gala rezultātā? Ieva apstiprinoši teic: "Jā! Man vīzija ir par visu māju un dārzu – ja rocība ļautu, ieceres taptu vienā momentā. Protams, daudz kas laika gaitā var mainīties. Man ļoti patīk meklēt iedvesmu "Pinterest" un "Instagram", kā arī vienkārši, neko nepērkot, pastaigāt pa interjera veikaliem. Kaut ko ieraugot, jau veidojas aina, kas varētu labi izskatīties klāt. Man ir saglabāta mapīte ar dažādiem iedvesmas attēliem – es nemēģinu nevienam iestāstīt, ka visas idejas ir manis izgudrotas."

Balstoties uz iepriekšējām kļūdām, Ieva nolēmusi interjerā izmantot neitrālas krāsas. "Spēlēties" iespējams ar akcentu palīdzību. "Sākumā domāju guļamistabu krāsot pelēku, bet, šķiet, katrā trešajā Latvijas mājā ir kāda pelēka siena. Bija sajūta, ka tas jau ir klišejiski, tāpēc meklēju interesantāku toni un apstājos pie haki. Tā ir pateicīga krāsa, ar kuru daudzas citas labi sadzīvo."

Kā atklāj Ieva, daudzi elementi ir viņas pašas veidoti, piemēram, makramē tehnikā darinātās lapiņas pie guļamistabas sienas. "Uz sienas aiz gultas panākts samta efekts. Sākotnēji likām haki krāsu, bet pa virsu – tumši zaļu." Izveidotais sienas dizains veidojies, zaļo krāsu uzklājot ar mitru sūklīti. "Piemēram, naktsskapītis atbrauca no "IKEA", bet ļoti reti mēbeles no šī preču ražotāja mājās vienkārši nostājas savā vietā. Pārsvarā vienmēr kaut ko piekrāsoju vai pielaboju. Zaļais un oranžais naktsskapītis iepriekš bija melns, taču man šķita, ka būs par drūmu un nederēs." Savukārt starp sienas glezniņām Ieva atradusi vietu pavisam nelielam, taču stilīgam rokdarbam, kas atsvaidzina kopējo skatu.

Pēc 10 gadiem, kas nodzīvoti vienā dzīvesvietā, Ievai izkristalizējušās lietas, kas pilnai laimei mājās būtu nepieciešamas. "Protams, ir dažādi sīkumi, piemēram, sienu vajadzēja citādi krāsot, taču visvairāk es sapņoju – kaut man būtu telpa veļas mazgāšanai, gludināšanai." Ikvienam, kurš iekārto māju, saimniece iesaka nekoncentrēties uz noteiktām krāsām, bet iet iepriekš minēto neitrālo ceļu. "Šodien man varbūt patīk lillā, bet vai man patiks arī pēc pieciem gadiem? Diez vai. Divreiz vajag padomāt, vai to lillā varēs tik viegli nomainīt. Ar remontu tagad labojam savas kļūdas."

Mājai jābūt cilvēka templim un cietoksnim, uzskata Ieva, tādēļ pret iekārtošanu un uzturēšanu nedrīkst izturēties pavirši. Viņa teic, ka daudz ir iespējams izdarīt pašu spēkiem, neieguldot milzu līdzekļus, kā arī nepērkot ekskluzīvas lietas. "Jā, varbūt kvalitāte nebūs tik perfekta, būs šķirbas, bet vērtība un gandarījums par pašu taisītām lietām ir daudz lielāks."

"Vasarā nedaudz iepauzēsim, padzīvosim pa dārzu, lai varētu tur realizēt sapni par siltumnīcu," stāsta saimniece. "Tā gan tik daudz nepildīs ierasto funkciju, cik būs vienkārši atpūtas telpa, kas apsildīta ar krāsniņu. Tur varēs, piemēram, svinēt Ziemassvētkus." Tāpat Ieva norāda, ka aizvien dzīvāka kļūstot arī doma par savu dārziņu, kurā audzēt dažādus labumus un gardumus.