Kā stāsta jaunā saimniece Ailita, šī bijusi pirmā reize, kad ņēmusi murrātāju no patversmes. "Esmu lauku bērns, vienmēr pa vasarām dzīvoju laukos pie vecmāmiņas, kur dzīvnieku netrūka. No patversmes viena kaķa vietā paņēmām divus, un šajā gadījumā nostrādāja citi spēki," viņa stāsta ar smaidu.
"No manas puses doma pieņemt vēl vienu kaķi bija pārdomāta, tā nenāca gluži spontāni," min Ailita. "Mājās jau bija viens murrātājs, kaķene Mirdza. Šis bija apzināti ņemts dzīvnieks no neapzinīga pavairotāja." Viņa atklāj, ka Mirdza, gluži kā pilntiesīgs ģimenes loceklis, visur ņemta līdzi, taču kādā reizē viņai uzbrucis cits kaķis. "Pēc atveseļošanās kaķene demonstratīvi parādīja nostāju braukt ārpus mājas. Ja kādreiz atlika paņemt kakla siksniņu un pateikt: "Braucam!" – atnāca, nosēdās un gaidīja, kad to apliksim viņai ap kaklu, tagad, paņemot siksniņu, uzreiz pazūd zem gultas tālākajā stūrī. Tad arī galvā dzima doma par otru kaķi. Un tad jau zināju, ka kaķis būs no patversmes."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
