Koki, koku stādīšana, pavasaris, Bulduru Dārzkopības vidusskola Foto: G.Leiburgs
Foto: G.Leiburgs

Pavasarī savus dārzus papildinām ne tikai ar jauniem augļukokiem, bet arī košumkrūmiem un kokiem. Kā pareizi rūpēties par koku pēc tā iestādīšanas, kā arī to, kam būtu jāpievērš uzmanība, "Tavs Dārzs" padomos dalās Bulduru Dārzkopības vidusskolas Kokkopības (arboristu) programmas vadītājs Andris Spaile.

Pavasaris ir laiks, kad tiek stādīti koki gan piemājas teritorijā, gan publiskos stādījumos un arī mežā. Līdz ar iestādīšanu mēs uzņemamies rūpes par tā tālāko attīstību vai augšanu, un tās ir būtiski atšķirīgas pilsētvidei no meža.

Kam būtu jāpievērš uzmanība? Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka esam izēvelējušies atbilstošu sugu un iestādījuši to pareizā vietā, proti, ievērots attālums no būvēm, elektrolīnijām un citām komunikācijām.

Vai ir jāveic zaru apgriešana pēc iestādīšanas? Stādaudzētavā iegādātajiem kokiem ir jābūt ar simetriskiem vainagiem un bez svaigām griešanas brūcēm. Tūlīt pēc iestādīšanas izgriežam tikai transportēšanas un stādīšanas laikā bojātos zarus.

Stumbra aizsardzība. No saules apdegumiem un straujas mitruma atdeves visvairāk cieš atklātā vietā iestādīti tādu sugu koki, kuriem ir plāna miza, piemēram, kļavas un liepas. Vēlams kokus aptīt, izmantojot kādu gaisa caurlaidīgu materiālu, piemēram, džutu, niedru paklāju vai citus materiālus. Neaizmirstiet uzlikt "aproci", lai sakņu kaklu vai stumbra apakšdaļu pasargātu no trimmera auklas!

Koka nostiprināšana. Tā ir piesiešana pie mieta apmēram 1/3 no koka augstuma un piesaitējuma materiālam ir jābūt pietiekami platam, lai nesavainotu koka mizu. Piesaitējums ir jāsaglabā tik ilgi, līdz koks ir ieaudzies un ir nostiprinājusies tā sakņu sistēma. Pēc laika pārliecinies, vai piesaitējums nav atslābinājies un atrodas sākotnējā vietā, gadījumā, ja stāds iegrimst stādīšanas bedrē. Tas nozīmē, ka stādīšana nav izdevusies pareizi!

Apdobe un mulčēšana. Apdobei ir jābūt izveidotai ar sieniņu pa perimetru (var būt arī mākslīga materiāla) koka sakņu ārējā zonā līdz 15 centimetru augstumā un tādā pat augstumā mēs ieklājam biezu organiskas mulčas kārtu tā, lai mulča neskartos ar sakņu kaklu. Mulča, kas ir ieklāta pārāk biezā kārtā vai kas sadalās pārāk ātri, var traucēt gāzes apmaiņas ātrumu un ūdens iesūkšanos, it īpaši neliela lietus laikā. Mulčai sadaloties, tai ir nepieciešams slāpeklis. Ieteicams nelietot svaigu mulču un pievienot jaunus slāņus pēc nepieciešamības.

Koku laistīšana. Apdobei ir būtiska loma, lai nodrošinātu nepieciešamā ūdens daudzumu sakņu sistēmai. Ūdens ir jālej uz sakņu sistēmas augšējās daļas, lai tas var iesūkties caur saknēm, neizspiežot gaisu, kas ir nepieciešams visai sakņu sistēmai. Lai nodrošinātu pareizu laistīšanu, apdobe ap koka pamatni ir jāuztur vismaz divus gadus pēc stādīšanas. Vēlams retāk uzliet lielu ūdens daudzumu, nevis mazāku daudzumu bieži. Ūdens daudzumam ir jābūt pietiekamam (ne mazāk, kā 10 litri uz stumbra diametra 1 centimetra), lai visā sakņu telpā samitrinātu augsnes virskārtu vai augšējos substrātus. Laistīšanas biežums ir jāpielāgo atbilstoši nokrišņu daudzumam, temperatūrai, vējam un mitrumam – un tā ir jāsāk pēc iespējas drīzāk, kad sāk augt lapas.

Tiklīdz jaunais koks ir ieaudzies (nostiprinājusies tā sakņu sistēma), tas prasa vienu līdz trīs veģetācijas sezonas, uzsāk zaru griešanu un vainaga veidošanu, kas lielā mērā noteiks tā attīstību un funkcionālo nozīmību nākotnē. Pirms to veikt, būtu rekomendējama speciālista konsultācija vai apgūts pamatkurss koku kopšanā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!