Ar dažiem simtiem var nepietikt: cik dārgs un sarežģīts ir suņu pārošanas process

Kā portālam "Mans Draugs" skaidroja Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) prezidente Vija Klučniece, ar šķirnes dzīvnieku pavairošanu pēc likumdošanas var nodarboties tikai to organizāciju biedri, kuras reģistrētas Lauksaimniecības datu centrā (LDC). Katrai organizācijai ir jāizstrādā savs ciltsdarba nolikums, kurā tad ir ietverti visi noteikumi, kas jāizpilda audzētājam, lai varētu dzīvnieku izmantot vaislai, uzsver eksperte. "Katra organizācija nosaka savas prasības. LKF ir jābūt izstāžu novērtējumiem un veselības pārbaudēm atbilstoši šķirnei, jābūt sasniegtam noteiktam vecumam. Kuces īpašniekam jāsaņem pārošanas atļauja, kuru izsniedz klubs."

Klučniece norāda, ka kinologa piedalīšanās pārošanas procesā nav obligāta prasība. Taujāta, kāds sods draud cilvēkiem, kas veic pārošanu bez nepieciešamajām atļaujām, eksperte norāda: "Ja nav izpildītas ciltsdarba reglamentā noteiktās prasības, tiek noteikts disciplinārsods, bet nejaušas sapārošanās gadījumā, ja kopā dzīvo kuces un suņi, jāveic arī DNS analīzes vecākiem un kucēniem."

Ņemot vērā, ka kucēns ir fiziskas personas īpašums, kuru viņš ir savā vārdā reģistrējis LDC, atļauts ar to brīvi rīkoties, ievērojot norēķinu kārtību. Uz jautājumu, cik liela problēma Latvijā ir suņu pārošana, neveicot nepieciešamās pārbaudes, Klučniece skaidro: "Mūsu organizācijā tādu gadījumu ir ļoti maz, bet problēmas rada stihiskie vairotāji, kuri nopērk šķirnes dzīvniekus, klubos nav, veselības un eksterjera pārbaudes neveic, pāro kuci divas reizes gadā."

Reičela ir Bosa, divarpus gadus veca punduršpica, saimniece. "Pēc rakstura suns ir ļoti nosvērts. Viņš skaidri parāda, kurā brīdī jāliek mierā un kad vēlas, lai pamīļo. Ļoti patstāvīgs un draudzīgs pret citiem suņiem, taču, neskatoties uz savu izmēru, vienmēr pārliecināts – mežā ir galvenais," viņa atklāj. Savukārt Bosam izvēlētās "līgavas" vārds ir Mia, ar kuru abi ir vienaudži. Saimniece Antra stāsta, ka Mia ir ļoti mīļš četrkājainais draugs, kuram, kā jau visiem dzīvniekiem un arī cilvēkiem, ir savi niķi un stiķi.

Boss ir otrais sunītis, kuram Reičela vērusi savas mājas durvis. Doma par pārošanu radusies jau no pirmajām kopā dzīvošanas nedēļām, taču vairākus gadus nebija izdevies atrast piemērotu un jauku suņu dāmu. "Antra ir skaistumkopšanas meistare, un tieši šādā veidā arī iepazināmies. Viņas sunīša stāsts bija ļoti līdzīgs manējam, arī viņas suns bija reiz pazudis, salauzis kāju. Vārds pa vārdam, un nolēmām, ka reiz abus vajadzētu iepazīstināt."

Kad abi esot satikušies, mīlestības izpausmes lijušas pārpārēm. "Abi tik labi sadzīvoja, ka loģisks un teju vai neizbēgams solis bija mēģināt sapārot. Viņi bija un ir saderīgi itin visos jautājumos – abi ļoti smuki, ar labu ciltsrakstu līniju un atbilstoši savai šķirnei," norāda Reičela. Antra piebilst: "Tā bija mīlestība no pirmā acu uzmetiena, tāpēc šķita vienkārši neiespējami nepārot. Es arī biju dzirdējusi, ka kucītei dzīves laikā vajag vismaz vienu metienu, citādi vecumdienās var būt problēmas ar dzemdi, piemēram, tā var izslīdēt. Meitenītes vienkārši vieglāk novecojot."

Kā stāsta Reičela, pirms pārošanas sakārtoti visi nepieciešamie dokumenti. Antra norāda, ka abi sunīši arī vesti uz klubu, kurā reģistrēti, lai varētu noteikt saderību. "Puisītim jābūt nedaudz vieglākam un mazākam par meiteni, lai viņa varētu veiksmīgi iznēsāt kucēnus. Pēc tam bija nepieciešams dabūt divu neatkarīgu ekspertu spriedumu, ka sunīši ir attiecīgās šķirnes, mūsu gadījumā – punduršpici. Aizgājām arī uz diviem šoviem, kuros mana Mia dabūja titulu kā "Best In Show"."

Uz jautājumu, cik viegli vai grūti nācās formalitāšu kārtošana un cik tā izmaksāja, Reičela skaidro: "Lai suns dabūtu nepieciešamos dokumentus, braucām uz vairākām izstādēm." Aptuvenās izmaksas, ieskaitot nepieciešamo atribūtiku sacensībām, frizierus un šķirnes novērtēšanu, bijušas ap 150–200 eiro. Viņa gan piebilst, ka finansiālās izmaksas ir tikai viens aspekts, jo izstādēm un citu formalitāšu kārtošanai jāatvēl savs brīvais laiks.

Pārošanās procesā piedalījās arī kinologs no suņu kluba, kurā abi bija reģistrēti. Kopumā bijušas divas pārošanas reizes, par kurām kinologam samaksāti 30 eiro. "Tika izsniegta un parakstīta pārošanas atļauja. Tāpat parakstījām vienošanos par kucēnu sadali. Kad mazuļi bija piedzimuši, pārošanas atļauja bija jāaizpilda, informējot, cik kucēnu piedzima, kā viņus sauc, kāds ir izskats un sākotnējais svars." Savukārt divu mēnešu vecumā kucēniem tiek veikta pirmā pote, līdz kurai mazuļus vēl nevar pārdot – mammai viņi līdz galam jāizbaro, stāsta Reičela. "Kad saņemta pirmā pote un čips, var pamazām sākt meklēt saimniekus. Lielākoties, kad trijos mēnešos jāveic trakumsērgas pote, kucēns jau ir pie jaunā saimnieka."

Reičela uzsver, ka pārošanas process nebūt neesot bijis tik vienkāršs, kā sākumā varētu šķist. "Pārošanas procesā piedalījāmies abas – gan es, gan Antra. Pāroja divas reizes ar vienas dienas starpību. Lai arī cik "YouTube" video biju noskatījusies, pārņēma neliels šoks par to, kā tas notiek reālajā dzīvē. Viņi tomēr ir dzīvnieki, tāpēc arī šis process raksturojams kā diezgan dzīvniecisks. Tā kā abiem suņiem šī bija pirmā reize, kinologs visu laiku piepalīdzēja procesu vadīt." Reičela uzsver, ka bija instruēta suņu "saķēdēšanas" brīdī savu suni īpaši uzmundrināt, jo gadījumā, ja process tiek pēkšņi pārtraukts, nākotnē var rasties attiecīgās zonas veselības problēmas.

Ja citiem suņiem pārošanās laikā novērota riešana un plūkšanās, Boss un Mia procesu izturēja godam. Antra stāsta: "Man šķita, ka drīzāk es morāli to nevarēšu izturēt, taču kinoloģe ļoti palīdzēja. Nebija tā, ka nevarēju telpā atrasties. Punduršpiciem ir liela spalva, tāpēc nevarēja neko daudz cauri redzēt."

Pirms pārošanas suņu puika pāris stundu nav drīkstējis ēst, stāsta Reičela. "Nekas cits īpaši nebija jāievēro. Protams, viņš nedrīkstēja būt ļoti noguris, tāpēc tās dienas iztikām ar īsām pastaigām." Kamēr kucīte bija stāvoklī, viņa nebija jābaro kā sivēnmāte, norāda Antra. "Kucēniem piedzimstot, jādod mātes piens. Ja mamma nevar saražot, jādod piena maisījums – baltu pulverīti sajauc ar siltu ūdeni. Kad varēja sākt piebarot, devām kinologu ieteikto jauno māmiņu un bērniņu slapjo barību, tādu kā konservu, bet, kad zobiņi bija iznākuši, varēja dot sauso barību, kas aplieta ar siltu ūdeni, lai uzbriest." Mias saimniece arī dalās zināšanās – kad sunīši jau bija kārtīgi paaugušies, varēja dot neaplietu barību, taču arī speciālu, kucēniem paredzētu.

Grūtniecības process noritējis mierīgi, atklāj Antra. "Viss līdzīgi kā cilvēkiem – jāiet uz sonogrāfiju, jātaisa ierastās bildītes. Pirmajā brīdī šķita, ka būs divi kucēni, bet nedēļu pirms dzemdībām atklājās, ka būs trīs. Bija paslēpies." Sākotnēji Mia bijusi rotaļīga, pēcāk, kā aprakstīts daudzos suņu forumos, ātrāk sagurusi. Emocionāli grūtniecības laiks bijis satraucošs arī Reičelai kā puikas saimniecei. "Es katru dienu domāju, lai Miai viss būtu kārtībā un arī kucēni būtu veseli. Psiholoģiski saimniekiem šis posms tiešām ir grūts – jo īpaši tiem, kas tam cauri iet pirmo reizi." Viņa uzsver, ka pārošanas solis kārtīgi jāpārdomā, jo ne vienmēr viss norit kā pa diedziņu.

"Ja grūtniecība noritēja bez liekām problēmām, tad to pašu nevarētu gan teikt par dzemdībām," stāsta Antra. "Dzemdības sākās pulksten 21 ar grūšanu. Bijām gan piesaistījuši arī ārstu, kurš specializējies mazo sunīšu dzemdībās un atbrauca ap pulksten 23. Sākumā mēģināja dzemdības novadīt mājās, bet visu laiku rosināja braukt tomēr uz klīniku un taisīt ķeizargriezienu. Beigās piekritām un braucām." Dzemdību laikā viens kucēns bija iesprūdis un nomiris, taču divi piedzimuši veseli un stipri. "Morāli tas bija drausmīgi – asaras, puņķi un histērija. Otrreiz es to noteikti nedarīšu, jo nav viegli skatīties, kā tavs sunītis mokās." Antra teic, ka jau iepriekš bija dzirdējusi – iznēsāšana mazajiem suņiem parasti norit mierīgi, savukārt dzemdības ir grūtākā daļa. "Es redzēju vienu no sliktākajiem dzemdību piemēriem."

Ņemot vērā, ka tika veikts ķeizargrieziens, gan kucēnus, gan mammu ielika inkubatorā, atklāj Antra. "Nekāda īpaša aprūpe pēcāk nebija vajadzīga. Pirmās divas naktis gan es ar mazajiem sunīšiem un mammīti gulēju uz grīdas, blakus sildītājam, jo bija bail viņus pamest. Zem viņiem bija arī nolikta elektriskā sedziņa." Viņa iesaka pirmās divas nedēļas nodrošināt 24 stundu uzmanību, lai kucīte mazos nenospiestu, jo tie piedzimst teju rieksta lielumā.

Bosa saimniece Reičela aprēķinājusi, ka aptuvenās izmaksas bija 300 eiro, savukārt Antra – ap 600. "Ļoti daudz aizgāja pārtikā, pamperīšos. Cits stāsts ir pat to, cik naudas pazaudējām, pirmās divas nedēļas neejot uz darbu," teic Mias saimniece.