Latvijas dabā strauji izplatās invazīvais un ēdelīgais Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris), kas apdraud ne tikai dabiskos biotopus, laukaugus, bet arī mājdzīvnieku veselību, "Tavs Dārzs" ziņo Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna. Pētnieki aicina DAP ziņot par Spānijas kailgliemeža atradnēm visā Latvijā.
Kā stāsta Rēna, pērn DAP, pateicoties iedzīvotāju atsaucībai un sniegtajām ziņām, apstiprinājusi 13 jaunas invazīvā un ēdelīgā Spānijas kailgliemeža atradnes. Tas liecina – šis nevēlamais viesis Latvijas dabā izplatās ļoti strauji.
Pirmo reizi šī suga Latvijā reģistrēta 2009. gadā, bet nu jau 11 gadu laikā kopumā tas atklāts vismaz 60 vietās visā valstī, galvenokārt Rīgas apkārtnē un Zemgalē. Kā uzsver DAP pārstāve, ziņas par Spānijas kailgliemeža atradnēm ir ļoti svarīgas, lai saprastu, cik strauji tas Latvijā izplatās un ko darīt vai nedarīt, lai šo sugu apstādinātu.
Rēna atgādina, ka Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā un, savairojoties lielā skaitā, var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus, piemēram, zemenes, kāpostus, kabačus, gan apēdot tos, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tas izkonkurē un barojas arī ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām, kā arī ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām kailgliemežu sugām, kā rezultātā vietējās sugas asimilējas un izzūd. Speciālisti norāda, ka tas var pārnēsāt Escherichia coli baktērijas. DAP pārstāve arī norāda, ka Spānijas kailgliemezis ir starpsaimnieks vairākām parazītu sugām, kas apdraud suņu dzimtas dzīvniekus, savukārt, zaļbarības piesārņojums ar gliemežiem var palielināt mājlopu risku saslimt ar botulismu, ko ierosina Clostridium botulinum baktērijas, kas dzīvo augsnē un var nonākt kontaktā ar gliemežiem.
Kā iznīcināt Spānijas kailgliemezi
DAP iesaka vērtīgus padomus Spānijas kailgliemežu iznīcināšanai savā īpašumā:
- Visefektīvākā metode ir tos nolasīt, iestājoties krēslai vai agri no rīta, kad kailgliemeži ir aktīvi;
- Kailgliemežus var pāršķelt ar lāpstu vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību;
- Kailgliemežus var ievietot uz vienu diennakti 10% vārāmā sāls šķīdumā;
- Spānijas kailgliemezis savā barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus, tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā. Tiesa, šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti;
- Ja kailgliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtie indivīdi jāaprok zemē. Ja kailgliemeži tiek iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi ir jāsadedzina vai jāievieto sālsūdenī;
- Gliemežu pārņemtajā teritorijā var ierīkot īpaši izveidotas lamatas. Par lamatām var kalpot kastes, burkas, pudeles ar nogrieztu galu un tajās ievietotu pievilinātājvielu, piemēram, pūstoši augi, suņu un kaķu mākslīgā barību, kombinētā lopbarība;
- Labi darbojas arī slīcināšanas slazdi– augsnē līdz tās virskārtai ierok trauku, kurā ielej šķidrumu kopā ar pievilinātājvielu. Visbiežāk slīcināšanas slazdos par pievilinātājvielu izmanto alu. Ja slazdos būs tikai tīrs ūdens, gliemeži var ātri no tā izlīst ārā, tāpēc šķidrumam ir jāsatur vielas, kas veicina gliemežu noslīkšanu – 1 % vara (vara sulfāts) vai 10 % vārāmā sāls šķīdums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
