Savas pirmās dzīves nedēļas māte ar mazuļiem pavadīja nomaļākajos nožogojuma nostūros, paslēpušies no apmeklētāju skatieniem. Taču nu jau mazie alnēni kopā ar mammu laiku pa laikam dodas apgaitā iepazīt plašo teritoriju un atrādīties dabas taku apmeklētājiem. Tomēr lielāko laika daļu mazuļi joprojām pavada paslēpušies kādā koku pudurī, informē Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.
Aļņu mazuļi dabā parasti dzimst maijā un jūnijā, un pirmos dzīves mēnešus to galvenā barība ir mātes piens, bet savu ēdienkarti tie pamazām papildina ar zālaugiem un plaukstošajām koku lapiņām. Alnēnu kažoks, atšķirībā no pārējiem Latvijas pārnadžiem, nav raibs, bet gan ir vienmērīgi rūsganā tonī, kas turpmāko mēnešu laikā tiek nomainīts pret pieauguša aļņa pelēcīgo apmatojumu.
Alnēnu tēvs Jusis šobrīd audzē ragus, un ar mazuļu audzināšanu nenodarbojas. Savukārt mammas Mirgas uzmanība pievērsta rūsgano mazuļu audzināšanai un gardāko kumosu ierādīšanai. Jaunā ģimene plašo teritoriju dala ar vēl divām aļņu dāmām – Gundegu un Mildiņu, kā arī ar pagājušā gada atvasēm – trīs aļņu pusaudžiem. Šobrīd Līgatnes dabas takās apskatāmi desmit aļņi.
Līgatnes dabas taku aļņu saimē ģimenes pieaugums ir gandrīz katru gadu, un, piemēram, 2018. gadā Līgatnes dabas taku aļņi devās uz Slovākiju, lai palīdzētu atjaunot vietējo aļņu populāciju.
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā, mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
