Dārza darbu kalendārs: augļu, dārzeņu un ogu dārzs jūnijā

Turpinājumā vari lūkot dārzkopības "špikeri", kuru sarūpējuši Dārzkopības institūta pētnieki Edgars Rubauskis, Līga Lepse un Solvita Zeipiņa. Pētnieki pastāsta ne tikai par veicamajiem darbiem, bet arī atklāj, kā cīnīties ar kaitēkļiem.

Edgars Rubauskis
Dārzkopības institūta vadošais pētnieks

Laiks apstājies – tādas sajūtas var pārņemt ikvienu, veroties apkārt ziedošajos dārzos. Dažviet vēl aizvien jūnija sākumā zied ābeles, uz lauka turpina ziedēt zemenes, krūmmellenes, dārza pīlādži, aronijas, drīz ziedēs arī avenes un kazenes. Viss palicis mazāk steidzīgs, kļuvis vēsāks (bija salnas un pat sniegs) un pūš spēcīgi vēji, kas augu attīstību sabremzēja, traucēja apputeksnēšanos. Meteoroloģiskā vasara maijā tā arī neiestājās. Līdz ar to kādam noteikti vēl būs aktuāli tie darbi, kas tika ieskicēti šī gada maija mēnesim.

Šobrīd, ja vēl nav iespēts, ir vērts pārskatīt avenājus. Ja dzinumu gali nav saplaukuši, vajadzētu nogriezt iekaltušās galotnītes. Tādējādi dzinumi tiks arī īsināti, veicinot spēcīgāku to zarošanos, augļzariņu veidošanos. Ja no zemes aug un veidojas jaunie dzinumi, tad vērts tos ierobežot – appļaujot, tādējādi saglabājot šauru avenāju sleju, kas nodrošinās labāku dzinumu izgaismojumu, izvējošanos. Ja vasaras aveņu dzinumi šī gada ražai ir tādi garāki, noteikti izveidojiet balstu sistēmu, atsieniet ražojošos dzinumus nedaudz ieslīpi uz vienu vai abām pusēm, tā dodot vietu rindas centrā jaunajiem dzinumiem. Lai augļaugi augtu, ļoti svarīgi nodrošināt tos ar ūdeni. Noteikti svarīgi ir saprast – jo šogad garāks un spēcīgāks izaugs aveņu jaunais dzinumus, jo lielāka potenciālā ražojošā virsma būs nākamgad, tai pat laikā uz pērnajiem dzinumiem šogad avenēm būs lielākas ogas.

Ūdens vajadzīgs arī citiem augiem dārzā. Ļoti no svara ir konkurences mazināšana apdobes joslā zem koku vai krūmu vainaga, kur noteikti aktīvākas būs nezāles (kādam zālājs līdz stumbram) ar kuplāku un sīkāk zarotu sakņu sistēmu, uztverot katru ūdens lāsīti. Visasāk konkurenci izjutīs jaunākie augi, kas vēl nav nostiprinājušies, uz mazāka auguma veģetatīvi pavairota potcelma. Ja kāds domā, ka nu jau var baudīt vasaru un šūpuļkrēslā gaidīt augļus, tad tādas cerības savā ziņā ir veltīgas, jo darbs dārzā ir nemitīgs – katrā laikā savs, noteiktu mērķu sasniegšanai, nemitīgā cīņā ar konkurentiem (kaitēkļiem, slimībām, putniem utt.).

Ap vasaras saulgriežiem kāds pamanīs, ka daļa augļaizmetņu birst un par vainīgu sauks "kārtējo sausumu". Taču augļkokam visi augļaizmetņi nebūt nav vajadzīgi, lai izveidotu bagātīgu ražu ar kvalitatīviem augļiem. Šajā "jūnija nobirē" noteikti birs neapaugļoti, slikti attīstījušies augļaizmetņi. Noteikti šai procesā būtu jāpalīdz vismaz ābelēm, bumbierēm un arī plūmēm. Ja katrā ziedkopā ābelēm atstāsiet pa kādam auglim, varbūt diviem (lielaugļainajām šķirnēm), tas būs gana daudz tāpat. Sīkaugļainajām šķirnēm būtu vēlams viens auglis pat tikai ik pa sprīdim. Retināšanas procesā, ja vien spējat aizsniegt, noteikti izplūcami, izlaužami vai izgriežami kaitēkļu bojātie, plankumainie augļi, kur bojājumus būs atstājis kraupis. Vieglāk to izdarīt būs kokiem ar zemāku vainagu, kur lielākā daļa zaru aizsniedzama no zemes vai, nedaudz pakāpjoties. Plūmēm, retinot augļaizmetņus, vēlams vairāk izplūkt tos, kas veidojušies zaru apakšpusē, atstājot augli no augļa uz zara ik pēc pussprīža. Tas, protams, aktuāli ir dārzos, kur koki ziedējuši bagātīgi un kur neķēra salnas un citas nelaimes. Šie darbi atmaksāsies ražas laikā, kad augļi būs lielāki, mazāk būs jānoņemas ar sīkiem, bojātiem un nekvalitatīviem augļiem.

Šajā laikā var uzsākt cīņu ar "daudzgalvaino pūķi" – jaunajiem dzinumiem, kas saradušies pēc agri pavasarī veiktās vainagu veidošanas, parādoties vairākiem jauniem dzinumiem katrā zaru griezuma vietā. Ja jauns dzinums tai vietā ir vajadzīgs, tad atstājams tikai viens un tas lēzenākais. Pārējos dzinumus vēlams izlauzt jau laikus. Pretējā gadījumā būs ļoti daudz darba nākamajā pavasarī, kas pēc zaru retināšanas atkal veicinās jaunu augšanu. Turklāt liekie, spēcīgie, bieži vien stāvie dzinumi sabiezinās vainagu, neļaujot rasai ātrāk nožūt, par ko pateicīgi būs sēņu ierosinātas augu slimības. Biezs vainags un spēcīgie sulīgie dzinumi patiks arī kaitēkļiem.

Ābelēm un bumbierēm dažkārt zaru galos veidojas vairāki jaunie dzinumi, arī tos vēlams paretināt atstājot tikai vienu dzinumu. Tāpat jauniem kokiem (tikko stādītiem, divus trīs gadus veciem un arī vecākiem) izlaužami galotnes konkurenti, ļaujot labāk augt un veidoties zemāk esošiem zariem ar platākiem atzarošanās leņķiem, kas nodrošinās mehāniski izturīgāku vainagu veidošanos.

Dārzā notiek nemitīga cīņa arī ar dažādiem kaitēkļiem, tajā skaitā laputīm, dažādiem lapu grauzējiem un citiem. Varbūt kāds teiks, kas tur slikts, ja vēl kādam kas tiek no dārza. Ja tas būtu tik vienkārši, tad varētu sadzīvot tīri draudzīgi. Diemžēl laputis nosūc un deformē ne vien lapas, bet arī jaunos dzinumus, kas neļaus pēc tam ieveidot kārtīgu vainagu. Laputis var bojāt augļaizmetņus, kas par kārtīgiem augļiem tā arī neizaugs. Viens no efektīvākajiem šo kaitnieku daudzajiem ierobežojošiem pasākumiem ir bojāto augu daļu izgriešana ar visiem kaitniekiem, tos pēc tam attiecīgi iznīcinot. Līdzīgi šogad jārīkojas ar miltrasas bojātajiem dzinuma galiem.

Dārzā ķiršu koku vainagā jūnija sākumā izliekami dzeltenie līmes vairogi, kas ļaus ne vien saprast, vai kaitnieki ir dārzā, bet arī izķert daļu ķiršu mušu, kas būs izkūņojušās turpat zem ķiršu vainaga. "Tārpainus ķiršus" ar ķiršu mušas kāpuriem jau neviens tāpat nevēlas ēst. Protams, arī putni vēlēsies daļu ražas, kad augļi sāks nogatavoties – turklāt bieži vien augļi tiek tikai saknābāti vai pat izšķaidīti, vairāk tos sabojājot, nekā apēdot. No putniem ražu visefektīvāk var pasargāt, kokus nosedzot ar tīkliem. To var izdarīt, ja koku vainags ir atbilstoša lieluma. Darbi jāsāk gana laicīgi. Protams, var mēģināt izmantot dažādus atbaidītājus, putnubiedēkļus, plēsējus imitējošus pūķus, skaņas, dažādus trokšņus radošas ierīces. Visbiežāk nostrādā visu pasākumu kopums, ja neskaita tīklos ietītos kokus.

Dārzs prasa uzmanību un zināšanas, kas nemitīgi papildināmas. Arī šogad ir tāda iespēja – sekot līdzi un piedalīties lauku dienās visā Latvijas teritorijā, vairāk informācijas šajā mājaslapā un Dārzkopības institūta mājaslapā te. Nozares profesionāļiem informācija pieejama arī Latvijas augļkopju asociācijas mājaslapā. Tuvākās dārzu dienas saistītas ar zemenēm, tāpat arī ābeļu audzēšanas tehnoloģijām, kur interesentus gaidām Valmieras un Dagdas pusē.

Tāpat arī šajā laikā ikvienam ir vērts cik vien iespējams baudīt vietējo zemeņu ražu, lai maksimāli uzņemtu vitamīnu un vasaras saules enerģiju, lai pietiktu līdz nākamajam gadam.

Līga Lepse, Dārzkopības institūta vadošā pētniece

Solvita Zeipiņa, Dārzkopības institūta pētniece

Tāpat kā maijs, arī jūnijs ir gana darbīgs mēnesis, lai līdz vasaras saulgriežiem paspētu sasēt un sastādīt lielāko daļu dārzeņu.

Jūnijā, kad beigušās salnas, uz lauka izstāda ķirbjaugus. Pirms izstādīšanas dēstus ieteicams norūdīt, pieradināt pie zemākām temperatūrām. Labs dēsts būs tāds, kam būs attīstījusies spēcīga sakņu sistēma un vismaz 1 – 3 īstās lapas. Pārauguši dēsti slikti pārcietīs pārstādīšanu. Optimālā augšanas temperatūra ķirbjaugiem + 18 līdz 25 grādi pēc Celsija. Ja nav izaudzēti vai iegādāti dēsti, var arī veikt ķirbjaugu sēju uz lauka.

Pēc salnām izstāda arī lauka tomātus. Augsnes temperatūrai jābūt vismaz + 15 grādiem pēc Celsija, zem +12 grādiem pēc Celsija apstājas sakņu augšana, kā arī var attīstīties dažādas slimības un būt traucēta barības vielu uzņemšana. Atkarībā no šķirnes stāda 3 – 5 augus uz vienu kvadrātmetru. Atkarībā no šķirnes augu lieluma veic/neveic augu piesiešanu un pazaru izlaušanu. Sausā laikā regulāri veic augu laistīšanu 2 – 3 reizes nedēļā. Mitruma trūkums augsnē veicina ziedu un augļaizmetņu nobiršanu.

Siltumnīcā visbiežāk tiek audzētas liela auguma šķirnes, kurām nepieciešama balstu sistēma un pazaru izlaušana. Tā ir svarīga, lai augi neveido liekas lapas un būtu vairāk spēka attīstīt labas kvalitātes augļus. Siltumnīcā galvenie kopšanas darbi būs augu veidošana, optimāla mikroklimata nodrošināšana, papildmēslošana un slimību, kaitēkļu ierobežošana.

Jūnijā sēj burkānus ar īsāku veģetācijas periodu, sauktus par Jāņu burkāniem. Šādā veidā var izvairīties no pirmās paaudzes burkānu mušas izlidojuma. Burkānu muša ir nozīmīgs kaitēklis, kas saknes mīkstumā izēd ejas un bojājumu vietās veidojas brūnas strīpas un plankumi.

Vēlākam rudens patēriņam ap Jāņiem sēj rutkus, kāļus, burkānus, cūku pupas un stāda ziedkāpostus un brokoļus. Pēc salnām sēj sviesta, krūmu un kāršu pupiņas. Sēj ziedkāpostus dēstiem stādīšanai jūlijā. Atkārtoti vēlākai ražai sēj lapu dārzeņus un redīsus (izvēlas šķirnes, kas ir neitrālas pret dienas garumu).

Lai skābenēm aizkavētu ziednešu veidošanos, veic to apgriešanu 10 centimetrus virs zemes.

Ja ir kāds zemes pleķītis, kur jau ir novākta agro dārzeņu raža vai nav plānots neko sēt, stādīt, lai neaizaugtu ar nezālēm, sēj zaļmēslojumu – baltās sinepes, auzas, griķus, vīķus. Zaļmēslojumu vasaras beigās vai rudenī iestrādā ziemā, vai atstāj uz lauka līdz pat pavasarim.

Pēc nepieciešamības dārzā veic dažādus kopšanas darbus: ravēšanu, retināšanu, irdināšanu, kaitēkļu un slimību ierobežošana. Ja nepieciešams, veic augu laistīšanu un mēslošanu. Nepieciešamība pēc barības elementiem un mitruma nodrošinājuma atšķiras no kultūraugu augas un tā attīstības fāzes. Līdz Jāņiem augus mēslo ar slāpekli saturošu mēslojumu. Atkarībā no saimniekošanas veida, lieto minerālmēslus vai dažādas vircas (kūts vai zāles), sadalījušos kūtsmēslus vai veikalos pieejamos rūpnieciski ražotos bioloģiski sertificētos mēslojumus. Ja nevēlas lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus kaitēkļu ierobežošanai, tad palīdzēs dzeltenie līmes vairogi.