Vieta atpūtai no ikdienas steigas. Gaismas piepildīta brīvdienu māja Bigauņciemā

Mūsu stāsts Bigauņciemā aizsākās saulainā ziemas dienā, kad ar ģimeni devāmies pastaigā gar jūru, atklāj mājas saimniece Dace. "Tā kā abi ar vīru esam sava veida avantūristi, kaut kas laikam urdīja uzstādīt jaunu mērķi, pēc kā tiekties. Teicu vīram — šis ir jauks, kluss zvejnieku ciematiņš, ko tu teiktu, ja mēs šeit varētu kaut ko iesākt?" Saimniece atzīst — tolaik līdzekļu šādam mērķim nebija. "Tomēr, neskatoties uz to, šo ideju mēs nepametām un turpinājām to attīstīt, sākot ar zemes iegādi un atpūtas mājas būvniecību no nulles. Šo visu mēs nebūtu varējuši arī bez vīra drauga Edgara, kurš šajā procesā bija ne tikai sadarbības partneris, bet arī iniciators idejai par termokoka jumta izveidi," stāsta saimniece.

Par iedvesmas meklējumiem Dace teic – vairāk vai mazāk iedvesmas avots interjeram un arhitektūrai esam mēs paši. "Tieši tāpat kā piedzima mērķis atpūtas mājas būvniecībai, tāpat mēs zinājām, kā izskatīsies mūsu māja pie jūras. Tai noteikti bija jābūt no koka." Lai nodrošinātu mājas ilgmūžību un noturību pret bojājumiem, tās fasādi un jumta segumu saimnieki veidoja no priedes termokoka. "Jumta segums no termokoka bija milzīgs izaicinājums, jo mūsu laikapstākļos tas likās diezgan riskants pasākums. Mēģinājām Latvijā atrast kādu, kurš varētu dalīties pieredzē šāda veida jumta seguma būvniecībā, tomēr tādu cilvēku mums neizdevās atrast," atceras saimniece. Dace teic, ka tāpēc jumta veidošana un arī koka mājas būvniecība kā tāda bija grūts uzdevums, jo viņas vīrs – mājas saimnieks – to veica pats saviem spēkiem – sākot ar pamatiem un beidzot ar interjera detaļām.

Viena no saimnieku svarīgākajām vēlmēm bija izmantot ekoloģiskus materiālus mājas būvniecībā. "Radīt miera sajūtu un estētiski baudāmu dizainu, jo mēs taču mīlam ar acīm. Tieši šo iemeslu dēļ gan mājas ārējā fasāde, gan interjers ir veidots no koka," stāsta Dace. Mājiņā lielākoties dominē zilie, baltie un melnie toņi. Padomāts ir arī par detaļām — pat tējkanna, tosteris un citi sīkumi pieskaņoti telpai. "Mājas interjeram noteikti bija jābūt gaišam un virtuvei zilai, savukārt vīrs vēlējās melnus retro kontaktus. Tieši tā arī saspēle sākās."

Skaidrs, ka mājas būvniecības process nav vienkāršs, it īpaši — ja to sāk no nulles. Taču saimniece atzīst, ka šobrīd grūti atcerēties grūtības, ar kurām nācās saskarties. "Jāsaka tā, ka mēs nespējam tās identificēt — tad, kad dari kaut ko no sirds un process pašam ļoti patīk, nekas nešķiet par grūtu. Šo mājas būvniecību ļoti izbaudījām mēs paši, tāpēc šī vieta mums ir sirdij tik tuva un mīļa."

Runājot par to, kas mājā izdevies visveiksmīgāk, Dace norāda, ka ir grūti izcelt kādu vienu detaļu, jo viss būvēts pārdomāti, ar mīlestību un savām rokām. "Mums vissvarīgākā ir kopaina un sajūtas. Vēlējāmies uzburt īstu miera ostu, kas, šķiet, mums arī izdevās. Pateicoties gaišumam, dienasgaismai, kas ienāk pa lielajiem logiem, un kamīnam, kurā vakaros sprakšķ malka, mājā ērti un mierīgi jutīsies teju ikviens. Kā jau vēsta nosaukums — te var atpūsties no ikdienas steigas un satraukumiem."

Saimniece stāsta — tā kā līdzekļi bija tik, cik bija, mājas interjerā izmantots netermēts koks. "Un šodien mēs jau redzam to, ka žūšanas procesā koks šur tur ir sācis "staigāt". Ja būtu bijis vairāk līdzekļu, nedomājot, mājas interjerā liktu termētu koku, jo tad nebūtu jāsatraucas par žūšanas procesā radītiem pārsteigumiem," atzīst Dace. Vienlaikus viņa bilst — mājas interjerā šobrīd neko diži mainīt nevēlas, jo viss patīk tieši tā, kā ir izveidots, — no sirds.