Mūsu stāsts Bigauņciemā aizsākās saulainā ziemas dienā, kad ar ģimeni devāmies pastaigā gar jūru, atklāj mājas saimniece Dace. "Tā kā abi ar vīru esam sava veida avantūristi, kaut kas laikam urdīja uzstādīt jaunu mērķi, pēc kā tiekties. Teicu vīram — šis ir jauks, kluss zvejnieku ciematiņš, ko tu teiktu, ja mēs šeit varētu kaut ko iesākt?" Saimniece atzīst — tolaik līdzekļu šādam mērķim nebija. "Tomēr, neskatoties uz to, šo ideju mēs nepametām un turpinājām to attīstīt, sākot ar zemes iegādi un atpūtas mājas būvniecību no nulles. Šo visu mēs nebūtu varējuši arī bez vīra drauga Edgara, kurš šajā procesā bija ne tikai sadarbības partneris, bet arī iniciators idejai par termokoka jumta izveidi," stāsta saimniece.
Par iedvesmas meklējumiem Dace teic – vairāk vai mazāk iedvesmas avots interjeram un arhitektūrai esam mēs paši. "Tieši tāpat kā piedzima mērķis atpūtas mājas būvniecībai, tāpat mēs zinājām, kā izskatīsies mūsu māja pie jūras. Tai noteikti bija jābūt no koka." Lai nodrošinātu mājas ilgmūžību un noturību pret bojājumiem, tās fasādi un jumta segumu saimnieki veidoja no priedes termokoka. "Jumta segums no termokoka bija milzīgs izaicinājums, jo mūsu laikapstākļos tas likās diezgan riskants pasākums. Mēģinājām Latvijā atrast kādu, kurš varētu dalīties pieredzē šāda veida jumta seguma būvniecībā, tomēr tādu cilvēku mums neizdevās atrast," atceras saimniece. Dace teic, ka tāpēc jumta veidošana un arī koka mājas būvniecība kā tāda bija grūts uzdevums, jo viņas vīrs – mājas saimnieks – to veica pats saviem spēkiem – sākot ar pamatiem un beidzot ar interjera detaļām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
