Saimniece grāmatā "Mūsu putnu dārzs" izlasījusi, ka vecākā zoss, kas ir fiksēta, atradusies Krievijā un bijusi divdesmit četrus gadus veca, taču vecākas zoss par šo nav fiksētas. Parasti zosis tiek audzētas trīs, četrus gadus, kamēr dēj olas, jo izklaidei šos putnus neviens netur, tāpēc kundze nolēma Gugucim dot šo godu un slavu, ja nu viņš patiešām ir vecākais zostēviņš Latvijā.
Gugucis saimē ir kā ģimenes loceklis. Savas dzīves laikā nomainījis aptuveni desmit sievu, taču viņām gan dzīves ilgums nebija tik garš – kādu lapsa noķērusi, citu vēl kāda liksta piemeklējusi, taču Gugucis gan dzīvojis bez raizēm. Lai gan zostēviņa vecums ir ļoti solīds, viņš vēl joprojām ļoti sargā savu teritoriju. Īpaši, kad zosu mātes dējušas olas, cilvēki pat dabūjuši mukt no putna.
Ornitologs Oskars Keišs norādīja, ka vācu literatūrā minētajām meža zosīm, no kurām ir arī izveidojušās dažādas mājas zosu šķirnes, ilgākais reģistrētais mūžs ir divdesmit seši gadi. Keišs skaidro, ka tā kā nebrīvē zosis dzīvo ilgāk, jo nav bada un viņas ir vairāk pasargātas no plēsējiem, tad divdesmit astoņi gadi zosij nav nekas pārdabisks.
Latvijas Putnkopības asociācijas (LPA) valdes priekšsēdētāja Zane Rostokina portālam "Delfi" stāsta, ka zosis ir ilgdzīvotājas. "Esmu pat dzirdējusi, ka zosis dzīvo vēl ilgāk – pat līdz trīsdesmit sešiem gadiem," norāda Rostokina.
"Ļoti daudz cilvēku, kas tur mājputnus, pat nezina, ka zoss produktivitāte olu dēšanas ziņā, un putna briedums neiestājas pirmajā gadā, tas notiek tikai otrajā vai trešajā gadā. Tad šī produktivitāte pieaug, un pēc pāris gadiem līkne atkal virzās uz leju. Iespējams, ka par šo dzīves ilgumu tik maz runā tāpēc, ka mājputni parasti pēc pāris gadiem tiek nokauti, vai arī aiziet bojā citu apstākļu dēļ, piemēram, kāda lapsa saplosa," skaidro LPA valdes priekšsēdētāja.
Rostokina stāsta, ka šis ir skaists un izdevies zoss mūžs. Tāpat arī vista var nodzīvot ilgu mūžu, ja tai nodrošina labus dzīves apstākļus. Ir pat gadījums, kad vista ir nodzīvojusi līdz pat divdesmit viena gada vecumam.