Saimniece grāmatā "Mūsu putnu dārzs" izlasījusi, ka vecākā zoss, kas ir fiksēta, atradusies Krievijā un bijusi divdesmit četrus gadus veca, taču vecākas zoss par šo nav fiksētas. Parasti zosis tiek audzētas trīs, četrus gadus, kamēr dēj olas, jo izklaidei šos putnus neviens netur, tāpēc kundze nolēma Gugucim dot šo godu un slavu, ja nu viņš patiešām ir vecākais zostēviņš Latvijā.
Gugucis saimē ir kā ģimenes loceklis. Savas dzīves laikā nomainījis aptuveni desmit sievu, taču viņām gan dzīves ilgums nebija tik garš – kādu lapsa noķērusi, citu vēl kāda liksta piemeklējusi, taču Gugucis gan dzīvojis bez raizēm. Lai gan zostēviņa vecums ir ļoti solīds, viņš vēl joprojām ļoti sargā savu teritoriju. Īpaši, kad zosu mātes dējušas olas, cilvēki pat dabūjuši mukt no putna.