Dzīve ieilgušā remontā. Ciemos pie Lauras Saulītes

Ciemojoties plašajā 180 kvadrātmetru privātmājā, gribot negribot pamani visniecīgāko detaļu. To šeit ir daudz, un kopā tās veido brīnišķīgu koptēlu. Ja pirms tam šķita, ka tumšas krāsas interjerā rada nomācošu un drūmu noskaņu, tad pēc Lauras privātmājas apciemojuma domas ir krasi mainījušās.

No Vecrīgas trokšņa uz īstu vecpuiša mitekli

Laura pirms dzīves privātmājā ir mitinājusies vairākos dzīvokļos, tostarp visai ilgi Vecrīgā. "Esmu izbaudījusi visas Vecrīgas privilēģijas un antiprivilēģijas, kas ietver arī sestdienu rītu "labirintēšanu", lai neiekāptu vēmekļos, vai arī to, ka tu nevari atvērt logu, jo kāds zem tā kliedz," tā Laura. Viņa nav tas cilvēks, kurš ļoti alktu pēc privātmājas, taču uzsver vienu būtisku un fantastiku lietu, ko sniedz dzīve privātmājā: "Es varu iziet ārā, neejot ārā. Cik bieži nav tā, ka laukā ir tik patīkams laiks, taču slinkums kaut kur doties. Tad savā mājas pagalmā ir tā iespēja iziet laukā kaut pidžamā un izbaudīt to." Tāpat privātmājas saimniece uzskata, kā arī ģimenēm ar bērniem māja ir milzu atvieglojums, jo ratiņus var izstumt pagalmā, neriņķojot vairākas stundas cauri parkiem.

Laura arī min, ka māja prasa daudz vairāk laika nekā dzīvoklis – zāle jāpļauj, puķu dobes jāravē. Līdz ar to ir vajadzīgs papildu laiku, lai māja izskatītos skaisti ne tikai no iekšpuses, bet arī ārpuses.

"Es šeit dzīvoju, kopš iepazinos ar savu vīru, jo māja pieder viņam. Kad es šeit ienācu, viss izskatījās pilnīgi citādi – tipisks vecpuiša miteklis. Viesistabā liels biljarda galds, dzelteni mākslīgās ādas dīvāni, un sienas rotāja sieviešu kailfoto. Viss, ko tagad te var redzēt, ir mana vīzija par to, kā es vēlos, lai šeit izskatās," teic Laura.