Līdz ar silto laiku dārzos ir sarosījušies kaitēkļi, kas ar savu klātbūtni ne tikai apgrūtina augus, bet arī dārzu īpašniekus, kuriem jāpielieto dažādas metodes, lai cīnītos pret nevēlamajiem dārza viesiem. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) jūnija izskaņā savā mājaslapā ir apkopojis informāciju par kaitēkļiem, kas pašlaik visstraujāk izplatās dārzos.
PKā skaidrojusi VAAD integrētā augu aizsardzības daļa, pēdējās nedēļas laikā nokrišņi bijuši reti, laiks bijis karsts, kas sekmējis dažādu kaitēkļu attīstību un izplatību. VAAD speciālisti novērojuši, ka jūnija izskaņā dārzos strauji izplatās laputis, uz ābelēm var novērot ābeļu lapu blusiņas un ābeļu tīklkodes, bet lauku pupu sējumus iecienījuši pupu sēklgrauži. Savukārt kāpostu stādījumos sastopamas kāpostu cekulkodes. Taču, ja runā par labības laukiem un to kaitēkļiem, VAAD speciālisti informē, ka vasaras miežu sējumos šobrīd turpina attīstīties miežu lapu tīklplankumainība, bet vasaras rapšu laukos aizvien bojājumus turpina nodarīt krustziežu spīduļi.
- VAAD kaitīgo organismu novērojumu kartē vari aplūkot plašāku informāciju par šī brīža kaitīgo organismu novērojumu rezultātiem visā Latvijas teritorijā.
Zemāk lasi VAAD speciālistu sarūpēto informāciju par pašlaik aktuālajiem kaitēkļiem dārzos un to apkarošanu!
Laputis
VAAD uzsver, ka laputis ir vieni no visplašāk izplatītajiem kaitēkļiem pasaulē, kas katru gadu nodara mazāku vai lielāku kaitējumu atkarībā no to invāzijas pakāpes. Šos kaitniekus, kā norāda VAAD, ir grūti ierobežot to straujās attīstības dēļ, tomēr laputu ierobežošana ir būtiska, sevišķi gados, kad tās izplatās masveidā, jo to radītie bojājumi ietekmē gan ražas apjomu, gan kvalitāti, kā arī augi var pat iet bojā, ja laputu attīstībai ir labvēlīgi laika apstākļi un tās savairojas masveidā.
Kā laputis kaitē augiem:
- tās izsūc auga šūnsulu, līdz ar to bojātās auga daļas deformējas un augs var iet bojā;
- laputis, sūcot augu šūnsulu, producē saldus izdalījumus, ko īpaši iecienījušas skudras, kā arī melnā kvēpsarmes sēne (ģintis, kas veido kvēpsarmi: Capnodium, Fumago, Scorias, Antennariella, Aureobasidium, un Limacinula). Kvēpsarme augiem pārklāj lapas, tādēļ samazinās fotosintezējošā virsma un augs novājinās. Nereti kvēpsarme veidojas arī uz augļiem un dārzeņiem, kurus invadējušas laputis, tādā gadījumā tirgum produkcija ir nepievilcīga un jāiegulda papildus resursi kvēpsarmes noņemšanā;
- laputis ir dažādu vīrusslimību pārnēsātāji, tādēļ svarīgi laputis ierobežot laicīgi.
Kā cīnīties ar laputīm
Kā uzsver VAAD speciālisti, laputu ierobežošana ir ilgs un grūts process, – to straujās attīstības dēļ parasti aizsardzības pasākumus jāveic visas sezonas garumā.
- dārzam var piesaistīt dabiskos laputu ienaidniekus, piemēram, putnus, parazītiskos plēvspārņus, mārītes, ziedmušas vai zeltactiņas. Jāņem vērā, ka ir gadījumi, kad laputu dabiskie ienaidnieki nespēs tikt galā ar lielo kaitēkļu daudzumu;
- ja laputis ir apsēdušas veselu augļu koku zaru, tad to var nozāģēt un laputis var iznīcināt;
- lielās platībās laputu apkarošanai var lietot augu aizsardzības līdzekļus, kas atrodami Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā.
Ābolu tinējs
Ābolu tinēja tauriņš.
VAAD mudina ābeļu audzētājus rūpīgi sekot līdzi ābolu tinēju attīstībai, jo sākusies to olu šķilšanās. Šeit var aplūkot ābolu tinēja attīstības prognozes.
Kā cīnīties ar ābolu tinēju:
- sistemātiski jāsavāc kritušie augļi un tie jālikvidē;
- jūlijā ap koku stumbriem jāapliek ķeramās jostas, vēlāk, aptuveni novembrī, tās noņem un kopā ar kaitēkļiem sadedzina;
- vēlu rudenī ieteicams arī notīrīt koku stumbrus no sūnām, ķērpjiem, vecām mizas plēksnēm un citām kaitēkļu ziemošanai piemērotām vietām;
- dārzam var piesaistīt dabiskos ienaidniekus, piemēram, plēsīgās blaktis, zeltactiņas, spīļastes, putnus, plēsīgos posmkājus vai sikspārņus;
- lielās platībās stipras invāzijas gadījumā var apsvērt insekticīdu lietošanu, tomēr VAAD mudina atcerēties par dažādu augu aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu. Kā uzsver VAAD speciālisti – pirms lietot insekticīdu, nepieciešams monitorēt ne tikai kaitēkļus, bet arī derīgos kukaiņus, kā arī, lai nekaitētu dienā lidojošajiem kukaiņiem, tai skaitā bitēm un citiem apputeksnētājiem, insekticīds jālieto nakts laikā no pulksten 22 līdz pulksten 5 rītā.
Pupu sēklgrauzis
Kā informē VAAD, pupu sēklgrauži valsts teritorijā pašlaik sastopami ar septiņu procentu izplatību.
Kā pupu sēklgrauzis kaitē augam: pākstī kāpuri izgrauž sēklas iekšpusi. Savukārt pupas mizā no iekšpuses izgrauzti apaļi caurumi.
Kā cīnīties ar pupu sēklgrauzi:
- pēc ražas novākšanas jāapar lauks;
- cūku pupas jāsēj agri pavasarī;
- jāsēj neinvadēts sēklas materiāls;
- sēklgrauža ierobežošanai sezonas laikā var lietot reģistrētus insekticīdus.
Kāpostu cekulkodes
VAAD speciālisti informē, ka pašlaik kāpostu stādījumos ar 24 procentu izplatību sastopamas kāpostu cekulkodes. Bīstami ir kāpostu cekulkožu kāpuru 2–3 paaudze, kas parasti parādās jūnija beigās, jūlijā. Kā atzīmē VAAD, pēdējos gados cekulkodes savairojas masveidā, radot nozīmīgus bojājumus kāpostaugu audzētājiem.
Kā kāpostu cekulkode kaitē augam:
- kāpostu lapās izgrauž apaļus caurumus;
- ziedkāpostiem apgrauž un satīklo ziedkopu.
Kā cīnīties ar kāpostu ceklukodi:
- rudenī jāveic augsnes dziļaršana;
- jāiznīcina krustziežu nezāles;
- jāizmanto insekticīdi.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
