Kā ievilkt ūdensvadu no akas mājā pašu spēkiem: pieredzes stāsts un speciālista ieteikumi

Lai palīdzētu izvairīties no mūsu pieļautajām kļūdām tiem lauku māju īpašniekiem, kas šobrīd vēl tikai plāno ūdensvada ierīkošanas darbus, aicinājām uz sarunu zinošu speciālistu – Rīgas Tehniskās universitātes docentu, sertificētu inženiersistēmu projektēšanas būvinženieri Dr.sc.ing. Oskaru Lauvu, kurš raksta otrajā daļā sniedz atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par ūdensvada ierīkošanu: kāda ir veicamo darbu pareiza secība, kā izvēlēties sūkni un caurules, cik dziļu tranšeju rakt, kādas ir biežāk pieļautās kļūdas pašu spēkiem ierīkojot ūdensvadu, un kā tās novērst.

Kad lētāk nav labāk jeb Pieredzes stāsts par ūdensvada ierīkošanu

Tā kā mūsu ģimenes mērķis bija iztērēt pēc iespējas mazāk naudas, sākām “price–performance” ūdenssūkņa medības interneta veikalos.

Sūkņu pilns internets, izvēle liela, bet ar ko sākt? Mūsu gadījumā skaidrs bija tas, ka tā ir lauku māja, kurā pagaidām dzīvojam vien pāris mēnešus gadā, tāpēc ārkārtīgi lielas investīcijas veikt negribējām, kas nozīmēja to, ka pirksim lētāko sūkni, kurš atbildīs mūsu vajadzībām. Vīrs, izpētījis daudzveidīgo sūkņu piedāvājumu un salasījies interneta forumos, prātuļoja, ka droši vien jāizvēlas sūknis ar spiedkatlu un spiediena releju, kas sūkni izslēdz, kad ūdens netiek lietots.

Pēc akas dziļuma mērīšanas tapa skaidrs, ka tā ir 12 metrus dziļa, un vienā rāvienā daudzveidīgais interneta veikalu sūkņu piedāvājums noplaka līdz dažiem modeļiem. Kā iespējamie izvēles varianti palika iegremdējamie sūkņi dārza laistīšanai un ļoti dārgie dziļurbumiem paredzētie sūkņi. Ņemot vērā visus faktorus, nonācām līdz diviem sūkņu variantiem. Viena iespēja bija iegremdējams sūknis par 140 eiro, kuram atsevišķi vajadzētu pielikt spiedkatlu un releju, otra – lētāks variants par 85 eiro – virszemes sūkņa komplekts, kura specifikācijā norādīta sūknēšanas jauda līdz pat 27 metru dziļumam.

Divreiz nebija jādomā, izvēlējāmies šķietami lētāko variantu un devāmies uz būvniecības veikalu pēc sūkņa. Jau veikalā likās aizdomīgi, ka tam vēl kaut kādi “pribambasi” nāk klāt un ir divas vietas, kur piestiprināt caurules, bet veikala pārdevējs neko vairāk pastāstīt nevarēja, teica, ka jāskatās instrukcijā. Lieki piebilst, ka instrukcija bija tikai shematiska. Kad sūkni atvedām mājās un sākām pētīt, noskaidrojās, ka tas ir ežektorsūknis.

Cerīgi nospriedām: “Kāds nu ir, tāds ir, gan jau darbosies.”

Vīrs sāka rakt tranšeju no akas uz mājas pagrabu. Kad viņš bija nocīnījies jau vairāk nekā pusi dienas un tranšejas dziļums likās jau pietiekams, intereses pēc apjautājos “mātei gūglei”, cik tad dziļi jārok.